Latvijas meiteņu komanda piedalās regatē Turcijā

Novembra sākumā, kad Latvijā vairums jahtu jau bija izceltas krastā, lai gaidītu pavasari, Turcijas kūrortpilsētā Marmarisā notika viena no lielākajām reģiona regatēm - Marmaris International Racing Week. Nedēļu garās sacensībās uz starta izgāja vairāk kā 150 jahtas tostarp arī divas ekipāžas no Latvijas. Viena no tām bija Krievijas burāšanas skolas "Go Sailing" uzaicināta Latvijas meiteņu burātāju komanda, otra - Igora Bukovska vadītā jahta Lettland, kas šajās sacensībās piedalās regulāri, iegūstot arī godpilnas vietas.

Trīsstūra kauss 2011 ar spinakeriem vien

Piektdienas 26. augusta vakarā pretī Audupei tika dots starts vienai no senākajām regatēm Latvijā - tradicionālajam Trīsstūra kausam. Trīs posmos sacentās 12 jahtas, kas šogad bija nolēmušas veikt sacensību distanci Rīga-Skulte-Engure-Rīga. 12 jahtas izgāja uz starta Trīsstūra pirmajā posmā, kur, apņemot Rīgas pieņemšanas boju, bija jānonāk Skultē. Regatē piedalījās daudzas regulārās regašu dalībnieces kā arī okeāna jahta Tabi-Tass un uz Rīgu no Lielupes atnākusī jahta Varavīksne.

Roņu Pirts Regate 2011

Pavisam niecīgā vējā, spoguļgludā jūrā un saulrietā kopā astoņas jahtas 11.augusta vakarā startēja no Engures uz Roņu salu jau par ikgadēju kļuvušajā Roņu Pirts regatē. No trīs ostām vienlaikus (Engures, Pērnavas un Romasāres) tika dots starts regatē, kas savu kulmināciju sasniedza Roņu salā kādā no vakara ballītēm.

Latvijas Jūras burāšanas čempionāts

Atklātais Latvijas Jūras burāšanas čempionāts 2011 ir noslēdzies. Uzvarējušo jahtu kapteiņi tika apbalvoti Kuivižos un arī pēc senām tradīcijām kārtīgi izpeldināti. No 28.jūnija līdz 2.jūlijam Rīgas jūras līcī jahtas un katamarāni sacentās garajos un arī īsajos sacensību posmos. Čempionāts noslēdzās jūrā pie Kuivižiem spēcīgā vējā, jahtām veicot īso distanci ap bojām. Rezultātā - tikai dažas saplīsušas buras, vairāki noslīkuši vinču rokturi, viens salauzts grotbomis (katamarānam Wiki) un gandarījums. 

Lūk arī daži video no sacensībām.

Rīgas jahtklubu atklāšanas regate

Saulainās 22. maija sestdienas rītā Andrejostas jahtklubā bija liela rosība. Tā vien šķita, ka šī atklāšanas regate pulcēs vairāk interesentus, kā nedēļu iepriekš noburātā Audas atklāšana.

Audas atklāšanas regate

Tikai nedaudzas pavasarī sagatavotās jahtas varēja startēt pirmajās šīs sezonas sacensībās - jahtkluba "Auda" sezonas atklāšanas regatē. Uz starta Daugavā izgāja seši sacensību dalībnieki: jahtas Dzidra, Lība, Paula, Ra, Sāga un Spaniel.

Jahtas jau ūdenī

Vīri un dažas dāmas darba tērpos, nosmērētām rokām un krāsas plankumiem uz pieres jau kopš saules parādīšanās šogad pulcējās laukumos pie jahtklubiem. Tie vasarā ir tukši, bet visu ziemu uz stalažām tur stāvējušas rudenī no ūdens izceltās jahtas. Tās tagad jānoslīpē, jāpārkrāso un jāsakopj, lai var burāt atkal.

Ziedu portreti

Austrālijas augi latvieša acīm vienmēr šķitīs kā brīnums. To tik ļoti atšķirīgā uzbūve, nepierastās formas un tekstūras lapās un ziedos allaž rada eksotisku iespaidu. Arī dažādās krāsas aizvien piesaista uzmanību un neparastie ziedi liek apstāties un vērot. Mana fotokamera daļu no šī krāšņuma ir centusies iemūžināt. Kā mana mamma saka - idejām, lai var ņemt un taisīt skaistas ziedu rotas sudrabā un zeltā.

Izpostītā pilsēta

Pamatīgi plūdi notikuši daudzās vietās, bet tikai esot tiem klāt es saprotu, ko tas nozīmē. Līdz šim ūdens apņemtās mājas un pa pilsētas ielām trakojošās upes bija vien zināma izklaide un dažas neērtības. Bet nekāds joks tas viss nav - ir miruši nu jau 17 cilvēki un vēl 14 ir pazuduši, tāpēc glābšanas brigādes joprojām pārmeklē plūdos cietušās mājas, bet lielas izredzes saglabāt šādu mirušo skaitu nav.

Stāsti un bildes no plūdu epicentra

Bildes no applūdušās Brisbenas aizvien gan izskatās baisi. Nu jau par plūdiem daudzviet liecina vien uz krūmiem, autobusu pieturām un māju sienām atstātās plūdu dubļu pēdas. Dubļi no ceļiem, kas vēl nesen šļakstījās uz auto, braucot tiem cauri, tagad jau vairumā pilsētas ir noskaloti. Bet plūdu sekas būs jūtamas ilgi.

Brisbenas plūdi

Ir sākušies. Vēl vakar šķita, ka tas viss notiek ļoti tālu. Ziņās jau sen stāstīja par applūdušām teritorijām visā Kvīnslendā uz Ziemeļiem no Brisbenas, bet tas bija tik tālu. Šodien jau pamatīgi plūdi skāruši arī vietas, kur atrodos es.

Klīvlendas pastaiga

Gada sākumā nolēmu doties pastaigā gar okeānu. Ilgi pētīju karti līdz sapratu, ka uz jūrmalu Brisbenā jābrauc krietns gabals, lai gan pilsēta atrodas okeāna krastā. Daudzviet te nevar nemaz noeiet ūdens malā, jo krastā ir plata josla ar dubļiem vai mangrovju džunglis, caur kuru izbrist nav iespējams.

Sidnejas-Hobārtas regate

Katru gadu 26. decembrī Sidnejas osta piepildās ar jahtām un skatītāju kuģiem. Ir laiks Sidnejas-Hobārtas regates startam. Arī šogad gandrīz deviņdesmit jahtas devās 628 jūras jūdzes garajā ceļā uz Hobārtu. Šī regate ir viena no grūtākajām okeāna regatēm un ir izaicinājums visiem, kas tajā piedalās.

Ziemassvētki siltajās zemēs

Vispirms jau pilnīgi nemaz nav Ziemassvētku sajūtas. Arī veikalu skatlogu noformētāji ir visai kūtri un uzkar tikai pa kādam rotājumam. Cilvēki šķiet nemaz nepriecājas par Ziemassvētku tuvošanos, izņemot iepirkšanās drudzi un garās brīvdienas. Un tomēr, dāvanas, Santa Klauss un citas ar Ziemassvētkiem saistītās lietas ir neizbēgamas arī šajā ķenguru zemē.

Smaržīgais frandžipani koks

Visā Brisbenā uz gandrīz katra stūra var redzēt šos manuprāt, Austrālijai tik raksturīgos kokus - Frandžipani (frangipani jeb Plumeria). Patiesībā šis oleandram līdzīgais jauki smaržojošais koks - frendžapenī nāk no Meksikas un Dienvidamerikas. Izplatījies tropos, tas eleganti papildina arī daudzu Austrālijas pilsētu ielu malas un dārzu stūrus.

Marakujas vītenis uz sētas

Passions, marakuja jeb passion fruit ir lielisks, sulīgs un gards auglis. Tieši tādēļ arī daudzviet tā vītenis noaudzējis sētas. Privātmāju rajonā lielās zaļās lapas karājas gandrīz no katras trešās sētas un arī mans balkons bija apaudzis ar šo gardā augļa vīteni. Augļu daudzums atkarīgs no tā, cik plaši spēj izplesties marakujas auga saknes. Tām patīk mitrums un es esmu redzējusi to augam pat ūdens vannā.

Cikāžu apsēstā pilsēta

Vienalga vai vēlā nakts melnumā, vai pēcpusdienas saulē Brisbenas koki un krūmi ir pilni ar tām. Ziemā tās dzirdēja mazāk, bet tagad vasaras karstumā cikādes atkal trokšņo gandrīz nepārtraukti.

Brisbenas lietus sezona

Šķiet, ka Brisbenā vasaras vietā ir sākusies lietus sezona. Šogad līst negaidīti daudz priekš Austrālijas, daudzos štatos nolijis rekordliels daudzums lietus un daudzviet jau kuro reizi atkal izsludināti plūdu brīdinājumi. Brisbenas subtropu lietus protams ir patīkami silts un gluži kā citās tik pat siltās vietās arī šeit lietus karstās vasaras dienās sagaidāms katru dienu.

Gabba kriketa stadiona zaļā zāle

Novembra beigās piecu dienu garumā Brisbenā valdīja kriketa drudzis. Uzreiz otrpus upei rajonā, ko sauc par Woolloongabba (no sena aborigēnu nosaukuma), pulcējās kriketa līdzjutēji no Lielbritānijas un Austrālijas. Īpašā apaļā stadionā, ko dēvē par Gabba stadionu (mīļi saīsinot rajona nosaukumu), tikās abu valstu komandas, lai piecas dienas ilgā spēlē izcīnītu uzvaru. Tas viņiem neizdevās, spēle beidzās neizšķirti un komandām jāspēlē vēlreiz, šoreiz Adelaidē un atkal piecas dienas.

Dzīvojamais koks

Kāds pavisam dīvains koks kļuvis par ikdienu bērniem, kas dodas spēlēties uz New Farm parku Brisbenas upes krastā. Arī pieaugušie bieži vien aizklīst prom no rožu dārziem un nonāk šī unikālā koka pakājē. Banjan vīģes stumbrs nu nepavisam nelīdzinās iepriekš redzētajiem daudz un dažādajiem kokiem. Esmu pārsteigta, ka tieši baobabs kļuvis par starptautiski pazīstamu koku, ko zina arī tie, kas nekad to nav redzējuši. Manuprāt dažādo vīģu koku paveids Banjan vīģe arī būtu pelnījis nokļūt bioloģijas grāmatās un multfilmu stāstos.