pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Sidnejas-Hobārtas regate

Katru gadu 26. decembrī Sidnejas osta piepildās ar jahtām un skatītāju kuģiem. Ir laiks Sidnejas-Hobārtas regates startam. Arī šogad gandrīz deviņdesmit jahtas devās 628 jūras jūdzes garajā ceļā uz Hobārtu. Šī regate ir viena no grūtākajām okeāna regatēm un ir izaicinājums visiem, kas tajā piedalās.
Jahtas sacensības sāk Sidnejas ostā, dodas pa Tasmānijas jūru gar Austrālijas piekrasti, šķērso Basa jūras šaurumu, kas atdala Austrāliju no tās salas Tasmānijas un tad gar Tasmānijas austrumkrastu nonāk līdz Derventas upei, kas floti ieved Hobārtā.  Tieši Basa šaurums spēcīgo straumju, lielo viļņu un strauji mainīgo laikapstākļu dēļ ir viens no bīstamākajiem jahtu ceļā uz dienvidiem. 
Lielās maksi jahtas (Wild Oats, Investec Loyal, Wild Thing, YuuZoo, uc.) Hobārtu sasniegs pirmās, iespējams  pat mazliet vairāk kā divās dienās. Šobrīd tieši Wild Oats, ko konkurenti ironiski dēvē par Wild Porridge (Mežonīgo Putru (Wild Oats - Mežonīgās Auzas)), ir vistuvāk finišam un lēnām kāpj augšup arī kopvērtējuma tabulā. Dalībnieku sarakstā atrodamas arī deviņas "Sydney" klases jahtas, septiņas amerikāņu Reichel/Pugh dizainētās jahtas (viņi radījuši arī Melges) un Eiropā mazliet ierastākas jahtas -  astoņi Beneteau, divas X-jahtas un Volvo-60, pa vienai Archambault 40, Baltic 46 un pat kruīzniece Salona 44. Līderos pēc labotā laika šobrīd ir jahta "Ichi Ban" (Jones 70), kas būtībā ir pārveidota Volvo 70.
Nonākusi Sidnejā īsi pirms regates starta, es meklēju iespēju apskatīt sacensībās startējošās jahtas. Bet izrādījās, ka tās visas slēpjas privātos dokos un iziet pēdējos sagatavošanās darbus. Nav kā Tall Ships Race, kad jahtas pieejamas apskatei, bet to komandas satiekamas vietējos bāros. 
Sacensībās daudzu burātāju kontā ir vairāki starti Sidnejas-Hobārtas regatē, komandās atrodami burātāji, kas šajā regatē piedalījušies vairāk kā 20 un pat 42 reizes. Protams ir arī jahtas un to komandas, kas pirmo reizi dodas pretim šim izaicinājumam, bet pieredze notiekti noderēs. Pēdējo reizi tik nelabvēlīgi laikapstākļi un tāda vētra okeānā regates laikā bija pirms sešiem gadiem. Prognozes liecina, ka arī šogad stipri dienvidu vēji kavēs jahtas to ceļā uz Tasmāniju un radīs pamatīgus viļņus. Vēji sacensībās Basa šaurumā brāzmās sasniegs 50 mezglus un viļņi uzšūposies līdz 5 metru augstumam.
Skatoties regates startu, es gaidīju shematiski attēlotus jahtu manevrus gluži kā pierasts Volvo Ocean  Race, bet Sidnejas-Hobārtas regatē tādu nebija. Pirmkārt, pārraidi nodrošina vietējais TV kanāls, otrkārt, arī dažādo jahtu dēļ sacensība nav tik līdzīga, un īsajā posmā, kamēr jahtas ir ostā, neviens lieki neriskē, jo priekšā tomēr vēl ir garš, grūts un bīstams ceļš. Piecas minūtes pirms starta un mazliet pēc tā arī video.
Prestižā Sidnejas-Hobārtas regate prasījusi daudz pūļu un ieguldījumu jahtu sagatavošanā. Obligātais drošības ekipējums, kas pēc traģēdijas 1998. gadā ievērojami papildināts (individuālie EPIRB, utt), maksā ievērojamu naudas summu. Arī buras daudzām jahtām radītas īpaši šīm sacensībām, 600m² lielie genakeri, kevlar un citu vēl īpašāku materiālu grotburas palīdzēs jahtām uzvarēt šajā garajā sacensībā.
Viena jahta jau izstājusies no regates - pirmās nakts spēcīgais lietus, pērkons un krusa sabojājusi jahtas "Jazz Player" grotburu, jahta atgriežas ostā un ļoti iespējams nebūs vienīgā, kas izstāsies. Pirmā sadursme sacensībās notika startā - jahta "Wild Thing" ieskrēja zvejnieku laivā, kas veda mediju pārstāvjus. Motorlaivas vadītājs neticēja, ka maksi jahta spēj lidot ar ap 14 mezglu ātrumu un tam nebija kur palikt citu skatītāju laivu dēļ. Sadursmē salocījās zvejas kutera aizmugures reliņa stienis un jahtai tika pamatīgi bojāts bukšprits, kas nu atņems "Wild Thing" iespēju sacensību laikā pacelt vairākas priekšburas. Iepriekšējā vētrā 2004. gadā šī pati jahta bija vadībā, bet tad nolauza kantējamo ķīli un apgāzās, liekot komandai glābties uz plosta.

Startu vērojot, es ar lielu pārsteigumu tur pamanīju jahtas, kas redzētas kādā regatē, kur man bija gadījies burāt. Sacensībās, kurās es piedalījos 2010. gada jūnijā, startēja arī jauna oglekļa šķiedras jahta "Ocean Affinity" un jahta "Patriot", abas tās kopvērtējumā uzvarēja jahtu "Blunderbuss" (Beneteau First 40.7), kuras komandā bija gods būt man. Tagad visas trīs šīs jahtas cīnās par vietu klasē un kopvērtējumā arī Sidnejas-Hobārtas regatē. Izrādās, ka man iznācis burāt uz vienas no Sidnejas-Hobārtas regates jahtām. Manos pienākumos tajās sacensībās ietilpa darbi forā - pacelt un halzēt divus spinākerus un tikt galā ar daudzajiem fokiem, kurus dienas laikā mēs nomainījām. Šķiet, ka arī Sidnejas-Hobārtas regatē "Blunderbuss" dodas ar to pašu veco kevlar grotu, ar ko tā startēja vietējos mačos pirms pusgada un to pašu pieredzējušo komandu, ar kuru kopā cīnījāmies par uzvaru.
Vēl priecīgāka es biju Sidnejas-Hobārtas regatē pamanot ļoti skaisto jahtu "Wedgetail", kuras nosaukums šobrīd ir "Rodd&Gunn Wedgetail". Tieši šo jahtu es bieži apbrīnoju tās elegantās formas dēļ, ejot garām tai jahtklubā RQYS. Mūsējai kaimiņos regulāri stāvošo jahtu kādā agrā rītā pēc gara un grūta burājiena man gadījās arī nofotografēt, un nu jau tā ir 10.vietā Sidnejas-Hobārtas regatē gan pēc kopējā, gan pārrēķinātā laika.

Te arī daži video no šī gada sacensības ar jahtām "Dawn Star" (Baltic 46) un manis burāto "Blunderbuss".

Un pāris video no starta un jahtu cīņas Sidnejas ostā apņemot pirmo marku.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru