pirmdiena, 2010. gada 31. maijs

Okeāna plašumi

Nolēmu, ka vēlos iepazīt Klusā okeāna plašumus. To, protams, vislabāk paveikt esot aci pret aci ar okeānu - viļņiem, vēju un sālsūdeni. Bija pilnīgi skaidrs, ka nepieciešams peldlīdzeklis, turklāt pamatīgs - tāds, kas spēj izturēt viļņus, straumes un citas nebūšanas, ko Klusais okeāns nolems man pasniegt.

piektdiena, 2010. gada 28. maijs

Ielu māksla


Grafiti apkrāsotas sētas šeit manāmas reti, acīmredzot to sētu nav gana daudz. Dažas tiltapakšas gan ieguvušas krāsaināku paskatu, jo kāds tur centies padarīt savus uzskatus pieejamus visiem. Šejienes grafiti daudz biežāk kā pie mums redzētie pauž idejas, aicina uz rīcību un atgādina par aizmirstām patiesībām.

otrdiena, 2010. gada 25. maijs

Ātruma pārbaude

Labu gabalu iekšzemē no Sidnejas man gadījās nonākt Bathērstā. Vēl pirms pašas pilsētas uz Mount Panorama jeb Panorāmas kalna nogāzes jau pa gabalu spīd daivaini līkumains ceļš. Izrādās - tā ir automašīnu ātrumtrase, kurā bieži notiek dažādas rūcošu un ripojošu mobīļu sacesības.

pirmdiena, 2010. gada 24. maijs

Brīnumlācīši

Mazi, pūkaini, slinki un ļoti mīļi. Tādas bija manas zināšanas par koalām - Austrālijas mazajiem koku iemītniekiem. Izrādījās, ka tālu no patiesības nav. Brīdinājuma ceļa zīmes liecina, ka šie radījumi reizēm nokāpj no saviem augstumiem un skrien pāri ceļam, cik nu ātri tāds apreibis lācītis var paskriet, bet diez vai  man gadīsies ko tādu redzēt.

piektdiena, 2010. gada 21. maijs

Kastaņi zied

Tā man ziņo no Latvijas. Patiešām prieks sekot līdzi dabas notikumiem mājās, tas ļauj izvairīties no netīkamajām sarunām par trako politisko vai ekonomisko situāciju. Ievas jau noziedējušas (izņemot Roju) - mēģināju pasmaržot caur skaipu. To gan viņiem vēl vajadzētu nodrošināt - smaržu saziņu. Būtu pavisam lieliski.

ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs

Medus maize

Cik patīkami atkal izbaudīt to garšu! Medus uz svaigi grauzdētas maizes atgādina par bērnību, par laiku, kad vēl mazi būdami basām kājām skrējām pa pagalmu, kad baudījām dabu tās svaigumā, kad iepazinām kokus, puķes un putnus. Atceros, ka agros rītos saulītei austot īsbiksēs un krekliņā izskrēju āra drēgnumā. Rasa saldēja kājas, bet mans bezrūpīgums līdzēja to nemanīt, es rāpos kokos, ēdu ogas un uz vēdera ložņāju pa garo zāli.

trešdiena, 2010. gada 19. maijs

Neizdibināmā māksla

Bezmaksas ieeja mani ievilināja šajā dīvainajā stiklotajā ēkā, kuras klusumā varēja paslēpties no ikdienas trokšņiem. Automātiskās durvis aicinoši atvērās jau krietnā gabalā un es nonācu kādas lēdijas uzmanības centrā. Viņa šeit bija vienīgā dzīvā dvēsele un, informējusi mani, ka otrais muzeja stāvs ir slēgts, atkal ieslīga savas grāmatas pasaulē.

otrdiena, 2010. gada 18. maijs

Ūdens pāri galvai

Kādu rītu nokāpu lejā pa kāpnēm un tur tas bija - ūdens cik vien var vēlēties. Taisnību sakot, tas tur vienmēr bijis - neliels baseins, ko mēs dalām ar vēl vairākiem šīs ēkas iemītniekiem. Tie gan vienmēr baseina vietā izvēlas dušu. Baseins nedēļām no vietas stāv tukšs un tādu greznību taču nevar laist garām!

pirmdiena, 2010. gada 17. maijs

Kvīnslendas zināšanu pils

Kvīsnlendas Universitāte - lielākā un senākā augstskola šajā štatā, protams, atrodas Brisbenā. Vienā no daudzajiem Brisbenas upes līkumiem ērti iekārtojusies vesela studentu pilsēta. Nemaz ne tālu no centra iespējams nonākt tikai filmās redzētā vidē - ārkārtīgi plašā teritorijā ar skaistām būvēm, kurās jaunieši pieņemas prātā. 

trešdiena, 2010. gada 12. maijs

Labdien, mani sauc snorkelis

Biju redzējusi un dzirdējusi par tādu brīnumu - snorkelēšana. Lieliska iespēja, kā izpētīt to, kas atrodas zem ūdens, pašam peldot pa virsu. Biju ar mieru izmēģināt, jo koraļļu rifs taču jāapskata, pirms tas aiziet bojā pavisam. Tā nu es iepazinos ar ekipējumu - pirmais pārsteigums bija garā un melnā likras kostīma uztērpšana. Tas pasargā no daudzām bīstamībām, tai skaitā nāvējošo medūzu dzēlieniem un saules apdegumiem, ko var ātri vien dabūt ilgstoši peldot ūdenī. Tālākais bija jau sen redzētais un pārsteigumus neizraisošais snorkelēšanas ekipējums - pleznas, brilles un gaisa caurule.

pirmdiena, 2010. gada 10. maijs

Pasaules centrā

Esam pieraduši skatīties uz pasauli dažādām acīm. Ziņas klausoties, šķiet, ka Pasaules centrā ir Amerika, nu jau arvien biežāk ziņu virsrakstos nonāk Ķīna un tomēr ne tik daudz cik no tās varētu sagaidīt. Jau kopš bērnības es esmu zinājusi, ka pasaules centrā ir plašā Padomija. Daudz kas mainījies kopš tiem laikiem, bet viena lieta palikusi varen nemainīga. 

piektdiena, 2010. gada 7. maijs

Ūdens briesmoņi

Pavisam droši Austrālijas ūdenī nav nekad, te no visām malām uzglūn visdažādākās briesmas. Vispirmām kārtām jau straumes un viļņi, kas labprāt aiznesīs tevi kur nu tiem patiks. Tad seko loti ļoti sāļais ūdens, kas man (pie Latvijas saldās jūras pieradušam peldētājam) liek regulāri rīstīties un spļaudīties, lai kodīgo ūdeni dabūtu ārā no mutes. Būs jāiemācās tā reiz par visām reizēm turēt ciet! Vistrakākās briesmas gan draud no dažādajām dzīvajām radībām, kas mīt šajos siltajos ūdeņos. 

ceturtdiena, 2010. gada 6. maijs

Patriotiskie svētki

Austrālija, kā šejienes politiķi apgalvo, ir imigrantu valsts. Jau vēsturiski Austrālija par tādu izveidojusies, tāpēc Austrālijas dienu, atzīmējot pirmās kolonijas dibināšanu Austrālijā, aborigēni nemaz nevēlas svinēt.. gluži kā mēs 9.maiju. Bet, lai kā būtu ar vēsturi, arī šodien nav citādi. Katru gadu šeit uz dzīvi pārceļas 150 tūkstoši imigrantu, visbiežāk no Āzijas (Jaunzēlande, Ķīna un Indija, protams, ir pirmajā vietā).

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

Auto manam brālēnam

Kādu dienu es ar savu brālēnu runājos skaipā un mēs nonācām līdz tādai pavisam puišu sarunai - atšķirības starp Austrālijas ielās redzamajām automašīnām un tām, kas ripo pa ceļiem Latvijā. Tad nu es ar savām auto zināšanām centos ilustrēt tipisku šejienes lielveikala autostāvvietu. Tālāk par mazliet plašāk sastopamajām japāņu un retāk redzamajām amerikāņu vai vācu auto markām es netiku, jo mana brālēna zināšanas Austrālijas automašīnu tirgū izrādījās krietni plašākas.