trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs

Zivju mīļotāju paradīze

Viesojoties Sidnejā, kādā rītā nolēmām apmeklēt zivju tirgu, manuprāt mani gaidīja pavisam parasta iepirkšanās, bet atklājās, ka esmu dziļi maldījusies. Tās pašas Rīgas Centrāltirgus zivju paviljona smakas pavadīta, es iekļuvu eju un vitrīnu labirintā. Tās bija pilnas ar zivīm, gliemežiem, garnelēm, vēžiem un visvisādiem radījumiem, kas par savu dzīvesvietu izvēlas ūdeni. 

otrdiena, 2010. gada 20. jūlijs

Putns ar lielisko vārdu

Pirmo reizi es šo interesanto putnu redzēju pilsētas centrā īsi pēc atbraukšanas. Braucot mājās no baseina, tas bija nometies uz nelielas sētas un raudzījās uz mūsu zaļo auto, kamēr mēs stāvējām pie krustojuma. Es biju pārsteigta, izmēra, formas un krāsu dēļ. Tādu putnu nebiju redzējusi un man škiet nebiju pat domājusi, ka arī putni šeit būs citādi.

pirmdiena, 2010. gada 19. jūlijs

Koki tuvplānā

Pirms kāda laika jau runājām par koku portretiem. Nu esmu savākusi visai plašu kolekciju no šajā pusē tik ļoti skaisti ziedošajiem kokiem. Ziedi lieli un krāsaini un, protams, man nepazīstami. Koku vārdi arī paslīdējuši garām, bet nopētīt to krāšņās puķes jau gan tas netraucē. 

ceturtdiena, 2010. gada 15. jūlijs

Lēcošā gaļa

Nesen kāds draugs pastāstīja, ka labākais, ko var darīt dabas saudzēšanas nolūkā ir izvēlēties pareizo gaļu. Protams, vislabāk ir gaļu neizvēlēties pavisam, vai cik vien iespējams reti. Bet tas nu šajā rakstā netiks apspriests.

otrdiena, 2010. gada 13. jūlijs

Vecās ādas

Nekad nebiju domājusi, ka par bīstamību mežā liecinās pavisam dīvainas pazīmes. Klīstot pa eikaliptveidīgajiem kokiem pieaugušo mežu ir skaidrs, ka ārpus takas labāk nerādīties. Ja nu tomēr ļoti vajag, tad jāpēta kur vismazāk gružu sabiris. Te mežu neklāj sūnas, tām pārāk sauss, lai izdzīvotu, tā vietā te atrodamas vecās lapas un zari, pa reizei arī kāds zāles kumšķis. Tad nu jāiet pa mazāk lapaino/zālaino mežu, jo kas tik viss var neslēpties tajās lapās. Turklāt maskēties arī tie mošķi māk bezgala labi.

trešdiena, 2010. gada 7. jūlijs

Zemeņu diena

Jūlijs ir zemeņu laiks Latvijā un izrādās arī visīstākais zemeņu laiks Austrālijā. Tas nu no visas sirds priecē mani -  īstu zemeņu laika bērnu. Zemeņu torte jau top un drīz ar putukrējumu un ogām rotāta tā iezīmēs vēl vienu nodzīvotu gadu.

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

Sarkanās kāpnes pilsētā

Katru reizi, ceļā uz pilsētu man jāiet lejā no kalna un šādam nolūkam es visbiežāk izmantoju sarkanas kāpnes, kas ir lielisks pilsētvides krāšņošanas paraugs. Manuprāt šīs krāsas lieliski izdaiļo pilsētu un katru dienu padara mazliet priecīgākus daudzu cilvēku ceļus.

pirmdiena, 2010. gada 5. jūlijs

Lietussargu koki

Ziema Austrālijā ir sausais un aukstais laiks un parasti ilgst no jūnija līdz augustam. Šogad ziema dienvidu puslodē mazliet atšķiras no ierastā un vismaz Brisbenā bieži līst. Tā nu šis aukstums un drēgnums ir jāpacieš visiem, kas te ieradušies meklēt mīlīgāku klimatu.