Kvīnslendas zināšanu pils

Kvīsnlendas Universitāte - lielākā un senākā augstskola šajā štatā, protams, atrodas Brisbenā. Vienā no daudzajiem Brisbenas upes līkumiem ērti iekārtojusies vesela studentu pilsēta. Nemaz ne tālu no centra iespējams nonākt tikai filmās redzētā vidē - ārkārtīgi plašā teritorijā ar skaistām būvēm, kurās jaunieši pieņemas prātā. 

Lielās smilšakmens celtnes šeit izvietotas ap plašu zālainu laukumu, kurā pāris augošie koki nodrošina patīkamu ēnu karstajās dienās. Fizika, ģeoloģija, bioloģija, sociālās zinātnes un vēsture - ēkas ar šādiem uzrakstiem seko viena otrai, kad tu dodies pa ļoti, ļoti garo galeriju gar tām. Smilšakmens bloki augstskolas ēkā kopā likti īsi pirms Otrā Pasaules kara. Tad tapusi senākā šī kompleksa būve - Forgana Smita ēka, kurā ērti iekārtojusies mani interesējošā vēstures nodaļa. Katra ēka, kuras vienu no otras es sevišķi izškirt nemāku, nosaukta sava vīrieša vārdā, turklāt ne tikai es nezinu, kas tie par vīriešiem, bet neviens no studentiem nemaz necenšas to uzzināt.

Lielajā laukumā, savukārt var vērot dažādās galvu skulptūras, kas raugās uz tevi no ēku fasādēm. Tie ir dažādi cilvēciski tēli - cits ar brillēm, cits sarauktu degunu, vienam pārsteigumā pavērta mute, bet vēl nākamais skumji domīgi veras grīdā. Angliski šos dēvē par gargoiļiem, nespēju iedomāties latvisko alternatīvu.

Agri no rīta augstskolas teritorija ir tukša, studenti cenšas izmantot pēdējo minūti miegam turpat līdzās vai tālāk pilsētā esošajās kopmītnēs. Ap 10iem parādās kustība, kura dienas gaitā pieaug līdz pamatīgam pūlim. Ēdamstūris ir pilns ar studentiem bez pārtraukuma - picas, suši, "Subway" svietmaizes un kafija, ko studentam vēl vairāk vajag?

Paejot mazliet tālāk no centrālā ēku loka, iespējams izlaisties zālītē pie nelielu dīķīšu labirinta. Tie, pilni ar strūklakām un putniem, aizņem ļoti plašu teritoriju. Turpat blakus arī  sporta laukumi, peldbaseins un citas iespējas studentu aktivitātēm. Daudzi studenti dzīvo šeit, tāpēc pa apkārtni bez problēmām klīst nošņurkušās treniņbiksēs un ķīnā ražotajās mīkstajās čībās ar tik nodilušiem papēžiem, ka jēga no čībām šķiet nav nekāda.

Tie, kas brīvos brīžus mēģina izmantot lietderīgi, visbiežāk redzami uz daudzajiem soliem augstskolas teritorijā. Tie pārspriež pētījuma tematus, lēni malko kafiju, steigā raksta nepabeigto eseju vai cenšas atgūt trakulībās notērētās miega stundas.

Tiem, kas šeit nonākuši pirmo reizi jāpatur acīs centrālās kompleksa ēkas, jo pazaudēties plašajā teritorija nav grūti. Krāšnie raksti uz smilšakmens blokiem redzami ēkās jau krietni tālu no centrālo zālienu apņemošajām celtnēm. ne velti šo universitāti dēvē par smilšakmens universitāti. Vislabāk tomēr atgriezties universitātes sirdī, kur studenti kavē laiku zālienā. Daži, laiski izlaidušies, sildās saulītē, jo diena patiešām vēsa, bet ir arī tādi, kas izklaidei paņēmuši līdzi futbol- vai regbij-bumbu.
Ar visu stratēģiski izstrādāto plānu - nepazust, mans ceļojums šajā labirintā beidzās ar vairākiem liekiem līkumiem pa studentu pilsētu, papildus tam arī pāris  riņķojumi pa traki garo galeriju, kur tu tik ej, un ej uz riņķi vien. Labi gan, ka pa brīžam starp ēkām viņi ierīkojuši laukumus ar soliem, kuros var piesēst un atvilkt elpu, lai atkal dotos nebeidzamajā riņķa pastaigā, kas pilnu apli veicot aizņem minūtes desmit. Man vēl priekšā iemācīties virzienus, kuros jādodas, lai sasniegtu vajadzīgo ēku pa īsāko ceļu. Varbūt reiz šī nebeidzamā riņķošana novedīs mani pie īstās no daudzajām ēkām.