Ūdens briesmoņi

Pavisam droši Austrālijas ūdenī nav nekad, te no visām malām uzglūn visdažādākās briesmas. Vispirmām kārtām jau straumes un viļņi, kas labprāt aiznesīs tevi kur nu tiem patiks. Tad seko loti ļoti sāļais ūdens, kas man (pie Latvijas saldās jūras pieradušam peldētājam) liek regulāri rīstīties un spļaudīties, lai kodīgo ūdeni dabūtu ārā no mutes. Būs jāiemācās tā reiz par visām reizēm turēt ciet! Vistrakākās briesmas gan draud no dažādajām dzīvajām radībām, kas mīt šajos siltajos ūdeņos. 

Daudzās kinofilmās tiek pieminēti krokodīļi, ko man vēl nav gadījies redzēt. Tie gan labprātāk uzturas tropu ūdeņos, tātad Austrālijas ziemeļdaļā - ap 1000km no manis. Krokodili dzīvo upēs, tomēr ar to vien nepietiek, daudzi labprāt izpeld arī okeānā un apskatās, kas garšīgs atrodams tur. Līdz ar to arī bieži pludmalēs redzami krokodilu brīdinājumi un tie jau nozīmē, ka ne tikai ūdenī labāk nerādīties, bet ūdens tuvumā un arī krūmos var būt paslēpies kāds no šiem žiglajiem dinozauru laika mošķiem. Interesanti, ka turpat fonā šajā attēlā redzams bērnu spēļu laukums.

Tālākās briesmas draud jau no ūdens, saldūdenī bez krokodiliem sastopams arī krietns daudzums dēļuk, tāpēc tikko ūdens sasniedzis zināmu siltumu un kļuvis mazliet tumšāks par dzidru, labāk tajā nelīst, jo dēles, ja ne bīstamas, tad pagalam nepatīkamas gan. Šeit pilnīgi noteikti arī lielākas par Latvijā atrodamajām. 

Visvairāk nepatīkamu brīžu gan sagādās sāļais okeāna ūdens. Mēs visi zinām, ka tajā dzīvo haizivis, visdažādāko sugu turklāt. Tikai viena no šīm sugām izvairās no cilvēku ēšanas, pārējās ir visai sajūsminātas par jaunām gaļas piegādēm. Stāsti par brīnumaino izkaušanos ar haizivīm un solījumiem tām sadot pa degunu, ja tās gribēs tevi ēst, ir visai neticami. Haizivis ir lieliskas mednieces, tās ir ātras un labi maskējās. Skatoties zem ūdens to āda atstaro gaismas starus gluži tāpat kā ūdens, tāpēc pat, ja kāda haizivs peldētu tev līdzās, diez vai tu to pamanītu. Tās medī baros un nolūkojušas pusdienas labprāt uzbrūk kolektīvi. Tā kā, ja tās gribēs tevi apēst, tad noteikti arī apēdīs, atliek vien cerēt uz paēdušām briesmonēm. Nu jā, jāpiezīmē arī, ka netālu no vairuma pludmaļu ir nelieli sēkļi, kas haizivīm tīk it sevišķi, tāpēc tām iemaldīties cilvēku zonā ir ļoti vienkārši. Arī populārākās niršanas vietas ap koraļļiem ir tīkamas haizivīm, jo te sastopams liels daudzums krāsaino zivju uzkodu. Vistrakāk, ja esi tērpts melnā hidrotērpā vai likras kostīmā, jo tādā gadījumā haizivs acij tu izskaties pēc gardās roņu gaļas. Vēl papildus bīstamība ir asie gliemeži, kas pārklājuši akmeņus pludmalē, ja uz tiem esi nedaudz sagriezis pēdu vai kādu no pirkstiem, vari būt drošs pāris kilometru attālumā esošās haizivis tavu mazliet asiņojošo brūci jau sen ir saodušas. 

Pieņemsim, ka esam tikuši galā ar haizivīm un atraduši vietu tālu no to iecienītajām medību vietām, vai arī vienkārši ceram, ka tas nenotiks. Tālāk seko nākamā bīstamība - manuprāt, vēl daudz reižu nopietnāks apdraudējums. Medūzas! Šeit to ir daudz un dažādu sugu. Tās iepeld līčos, kur jāpeldās man, aptuveni uz sezonu katru gadu. Man par prieku, tieši laikā, kad grasījos apskatīt koraļļus bija īstākā medūzu sezona. Ja Latvijā tās bez briesmām var ņemt rokās, tad šeit pilnīgi nepieciešams lietot aizsargtērpus arī tikai ejot peldēties, tā nu biju spiesta ietērpties melnā likras tērpā, kas noteikti liek man izskatīties pēc garšīga roņa.

Dažās pludmalēs ūdenī ir ievietoti lieli kvadrāti ar tīkliem, tos sauc par medūzu tīkliem un šajā akvārijā tad nu visai droši var peldēties arī pliks. Tomēr manis izvēlētajās pludmalēs bija jāvelk likras vai neoprēna brīnumtērps, kā izrādījās likra nevis karsē saules staros, bet nodrošina patīkamu dzesēšanu un, lai gan pavisam plāna tā pasargā no indes kapsulas. Biju nodrošinājusies pret medūzām, atstājot brīvu tikai seju, pēdas un plaukstas, bet atklājās, ka ar to nav gana. Man par laimi nāvējošo "kastes medūzu" (box jellyfish) redzot ap 20 cm no deguna, spēju lēni un saudzīgi sarauties, attālinot savu kailo degunu no man neredzamajiem garajiem taustekļiem. Taustekļa pieskāriens nozīmē tūlītēju indes kapsulas iešaušanu ādā, inde ir nāvējoša un jau pavisam drīz upura elpošana ir pavisam apstājusies. Pat ārsti, ja tu tādus vari atrast (maz ticams) neko sevišķi daudz darīt vairs nevar. Visnepatīkamākais, ka ūdenī šie taustekļi ir nemanāmi un tā kā mana fotokamera, protams, šo emūdens želejas kunkuli nespēj nobildēt, tad jums attēls no interneta. Pati medūza ir dūres lielumā un garie nāvējošie taustekļi plūst tai apkārt pat 30 un 40 cm tālu. Protams, sastopamas arī nenāvējošas medūzas, tās tikai traumēs tavas aknas vai samazinās spēju elpot. Nāvējošas tikai alerģiskiem cilvēkiem, tāpēc, lai samazinātu sāpes un indes iedarbību pludmalēs izvietoti stendi, kuros iekārtas pudeles ar etiķi un arī glābšanas riņķi.
Rajas arī ir visai interesantas būtnes - tās gluži kā zivis lēni slīd starp koraļļiem vai medī pludmalēs pie laipām. Jāuzmanās arī no tām, bet sevišķi bīstamas rajas nav. Man gadījās peldēt kopā ar vienu no tām ar spārnu plētumu ap 70cm. Zināju, ka tieši dzeloņraja nogalināja to trako TV krokodiļu un čūsku vīru Stīvu Īrvinu, kas bija redzams tv sērijās arī Latvijā, tāpēc ieniru un cītīgi nopētīju tās asti tuvplānā, bet dzeloni nesamanīju, varbūt šī nebija no tām bīstamajām.
Bīstamas ir arī vesela virkne zivju - tīģerzivis, skorpionzivis, kas ir visai krāšņas koraļļu iemītnieces. Starp akmeņiem jūras dibenā var gadīties uzkāpt kādai akmens zivij, kas nāvējoša, visai reta un arī pavisam reti pamanāma, jo labi maskējas. Jūras eži, kuru dzeloņi satur nelielu daudzumu tikai sāpīgas indes gan zem ūdens ļoti daudz. Interesantie melnie adatainie kunkuļi ar 20cm garām adatām un divām spīdošām acīm pulcējas baros jūras dibenā starp koraļļiem. Ūdens te mazliet virs metru dziļumā, tāpēc ja peldi bez pleznām un vēlies apstāties atpūsties, kājas likt pie zemes nav ieteicams. Jūras ežu adatas ļoti grūti dabūjamas ārā un pilnīgi noteikti radīs iekaisumu. Skādi var nodarīt arī skaistie koraļļi, kas tevi gan tikai nedaudz saskrāpēs, bet brūcē noteikti paliks nelielie koraļļu dzīvnieciņi, kas tur nomirs un pamatīgi iekaisīs. Skrāpējumi arī smaržo haizivīm tīkamajā smaržā, tāpēc jāuzmanās. Ja no visām briesmām man izdevās izvairīties, tad no jūras utīm gan nē. Tās ir neredzamas un dzeļ pamatīgi, tu peldi un pa brīžam saķer lūpu, ausi vai plaukstu, jo kārtējā uts tev trāpījusies ceļā. Tās nav bīstamas tikai mazliet nepatīkamas gan, izkāpjot no ūdens kodienu vairs gandrīz nemaz nejūt, bet pāris stundas peldot virs krāsainajām zivīm, gribas kā nebūt apturēt nejauko dūrēju lūpā.

Un tomēr visām briesmām par spīti tiešām ir vērts līst tajā okeānā, lai redzētu krāsainās zivis un koraļļus un peldētu līdzās jūras bruņurupučiem, kas, lai gan ļoti ātri peldētāji, reizēm tevi izvadā patīkamā tūrē pa koraļļu rifa skaistākajām vietām.