Sidnejas-Hobārtas regate

Katru gadu 26. decembrī Sidnejas osta piepildās ar jahtām un skatītāju kuģiem. Ir laiks Sidnejas-Hobārtas regates startam. Arī šogad gandrīz deviņdesmit jahtas devās 628 jūras jūdzes garajā ceļā uz Hobārtu. Šī regate ir viena no grūtākajām okeāna regatēm un ir izaicinājums visiem, kas tajā piedalās.

Ziemassvētki siltajās zemēs

Vispirms jau pilnīgi nemaz nav Ziemassvētku sajūtas. Arī veikalu skatlogu noformētāji ir visai kūtri un uzkar tikai pa kādam rotājumam. Cilvēki šķiet nemaz nepriecājas par Ziemassvētku tuvošanos, izņemot iepirkšanās drudzi un garās brīvdienas. Un tomēr, dāvanas, Santa Klauss un citas ar Ziemassvētkiem saistītās lietas ir neizbēgamas arī šajā ķenguru zemē.

Smaržīgais frandžipani koks

Visā Brisbenā uz gandrīz katra stūra var redzēt šos manuprāt, Austrālijai tik raksturīgos kokus - Frandžipani (frangipani jeb Plumeria). Patiesībā šis oleandram līdzīgais jauki smaržojošais koks - frendžapenī nāk no Meksikas un Dienvidamerikas. Izplatījies tropos, tas eleganti papildina arī daudzu Austrālijas pilsētu ielu malas un dārzu stūrus.

Marakujas vītenis uz sētas

Passions, marakuja jeb passion fruit ir lielisks, sulīgs un gards auglis. Tieši tādēļ arī daudzviet tā vītenis noaudzējis sētas. Privātmāju rajonā lielās zaļās lapas karājas gandrīz no katras trešās sētas un arī mans balkons bija apaudzis ar šo gardā augļa vīteni. Augļu daudzums atkarīgs no tā, cik plaši spēj izplesties marakujas auga saknes. Tām patīk mitrums un es esmu redzējusi to augam pat ūdens vannā.

Cikāžu apsēstā pilsēta

Vienalga vai vēlā nakts melnumā, vai pēcpusdienas saulē Brisbenas koki un krūmi ir pilni ar tām. Ziemā tās dzirdēja mazāk, bet tagad vasaras karstumā cikādes atkal trokšņo gandrīz nepārtraukti.

Brisbenas lietus sezona

Šķiet, ka Brisbenā vasaras vietā ir sākusies lietus sezona. Šogad līst negaidīti daudz priekš Austrālijas, daudzos štatos nolijis rekordliels daudzums lietus un daudzviet jau kuro reizi atkal izsludināti plūdu brīdinājumi. Brisbenas subtropu lietus protams ir patīkami silts un gluži kā citās tik pat siltās vietās arī šeit lietus karstās vasaras dienās sagaidāms katru dienu.

Gabba kriketa stadiona zaļā zāle

Novembra beigās piecu dienu garumā Brisbenā valdīja kriketa drudzis. Uzreiz otrpus upei rajonā, ko sauc par Woolloongabba (no sena aborigēnu nosaukuma), pulcējās kriketa līdzjutēji no Lielbritānijas un Austrālijas. Īpašā apaļā stadionā, ko dēvē par Gabba stadionu (mīļi saīsinot rajona nosaukumu), tikās abu valstu komandas, lai piecas dienas ilgā spēlē izcīnītu uzvaru. Tas viņiem neizdevās, spēle beidzās neizšķirti un komandām jāspēlē vēlreiz, šoreiz Adelaidē un atkal piecas dienas.

Dzīvojamais koks

Kāds pavisam dīvains koks kļuvis par ikdienu bērniem, kas dodas spēlēties uz New Farm parku Brisbenas upes krastā. Arī pieaugušie bieži vien aizklīst prom no rožu dārziem un nonāk šī unikālā koka pakājē. Banjan vīģes stumbrs nu nepavisam nelīdzinās iepriekš redzētajiem daudz un dažādajiem kokiem. Esmu pārsteigta, ka tieši baobabs kļuvis par starptautiski pazīstamu koku, ko zina arī tie, kas nekad to nav redzējuši. Manuprāt dažādo vīģu koku paveids Banjan vīģe arī būtu pelnījis nokļūt bioloģijas grāmatās un multfilmu stāstos.

Brisbenas mode

Nonākot šajā pasaules pusē diezgan drīz es pamanīju, ka cilvēki šeit ģērbjas citādi. Protams, silta laika mode krietni vien atšķiras no kažoku un sniega modes, un tomēr brisbeniešu gaume man šķita visai aizraujoša. Drīz vien mani mēģinājumi to atklāt un izpētīt beidzās, jo es vienkārši pieradu pie tā, kā izskatās cilvēki man apkārt.

Ziedu paklājs pēc lietus

Vakar Brisbenā pamatīgi lija, lietus lāses aizsedza skatu uz pilsētu un nopludināja arī dažas autostāvvietas. Šorīt no rīta dārzā peļķes bija pamatīgas, bet lietus bija pārstājis. Augi ļoti priecājās par šādu atsvaidzinājumu un, lai gan Brisbenā jau vasara, lielo karstumu vēl nav nācies ciest, jo ir apmācies. Visā Austrālijā šopavasar nolijis rekordliels lietus daudzums. Dambji ir pilni ar ūdeni un daudzviet jau izsludināti plūdu brīdinājumi.

Studentu kūrorts un Krokodilu Dandija krogs

Uz īsu brīdi pavisam negaidīti nonācu vietā, par ko man stāstīja jau pirms vairākiem mēnešiem. Toreiz Byron Bay tika pieminēta kā īsta bakpakeru jeb ceļojošo studentu pilsētiņa. Kāds man ciniski stāstīja, ka kūrorts maksā dārgi un to izvēlas pietiekami apgādāti jaunieši, lai pavadītu savas brīvdienas sev līdzīgu bagātu pusaudžu sabiedrībā. Šoreiz nonākot mazās piekrastes pilsētiņas ielu labirintā es ieraudzīju mazliet citādu skatu - šis ir laiks, kad vidusskolēniem ir skolas brīvlaiks un tas nozīmē, ka vairums kūrortu ir piepildīti ar jauniešiem zem 18, ielaižoties vētrainās dēkās un vienkārši izrādot savus iesauļotos augumus vienaudžiem.