Pilsētas rotā no plastmasas un gaismiņām veidots konuss, kas atgādinā Eiropā redzētās īstās egles. Sidnejas egle esot pat viskrāšņākā visā Dienvidu puslodē, vismaz gaismiņas tai ir visvairāk, tā apgalvo Sidnejieši. Brisbenas egle rotāta ar milzīgu no saules baterijām veidotu zvaigzni galā un rāda pilsētas domes ideju par atjaunojamo enerģiju. Nezinu, vai gaismiņas, kas mirdz eglē tiek darbinātas no zvaigznes iegūtās saules enerģijas, bet doma tāda noteikti ir.
Nolēmusi izbaudīt Ziemassvētkus kādi nu tie šogad iznākuši, es ķēros pie egles meklēšanas. Austrālijā aug visai dīvaini un neierasti skuju koki un es nolēmu, ka var iztikt arī bez tiem. Palmas zars šķita daudz atbilstošāks +30 grādu karstajai vasarai un es dienām no vietas meklēju kādu aizsniedzamā augstumā. Un tad es to atradu, nevis zaru, bet palmas ziedu.
Mana egle šogad ir palmas zieds, kas kļuva par manis pašas privāto Džošua koku. Savu palmas ziedu es ieguvu no kādas palmas, kas auga uz Džošua ielas un šajā gadījumā man saistījās vien ar kādu sen iznākušu mūzikas albumu. 
Palmas zieds nokļuva mājās un ar lielām cīņām tika ielikts ūdens burkā, pirmajās dienās man nācās burku papildināt ar svaigu ūdeni gandrīz katru stundu. Palmas zieds dzēra ūdeni neiedomājamā ātrumā un es neticēju, ka spēšu to uzturēt turpmāk. Atgriežoties no pāris dienu garā brauciena uz Sidneju, atklājās, ka mana "egle" ir ievērojami mainījusies. Ūdens sen jau bija izdzerts un visas mazās bumbiņas uz zariem bija nokritušas, radot ievērojamu nekārtību. Nu mana egle tika notīrīta un atlikums no tās atkal uzstutēts goda vietā. Šoreiz sakaltušais palmas zieds ieguva arī svētku rotājumus un jaunas dāvanas zem tā.
Ziemassvētku noskaņas radīšanai man ļoti izlīdzēja kādas šejienes latvietes samīcītā piparkūku mīkla. Divas mazas mīklas paciņas izstiepās vairākās plātēs piparkūku, kas ar pudeli plāni izveltnētas iznāca tiešām kārdinošas. Piparkūku formas pie rokas nebija, tāpēc tapa mazas eglītes (trijstūru formā), bet vēlāk tiekot pie lielāka mīklas daudzuma arī eleganti rombiņi, kas ievērojami paātrināja piparkūku cepšanu un izskatījās lieliski.
Arī pīragi un pelēkie zirņi šajos Ziemassvētkos neizpalika. Kopīgi mēs radījām gardos "riekstiņus", kuru pildījuma viena bundža uzsprāga izmēģinot, bet divas pārējās radīja lielisku pildījumu un mini keksiņu forma palīdzēja izcept cepumu pamatni.
Tā nu beigās trūkstošo Ziemassvētku noskaņu izdevās radīt ar no Latvijas iesūtītajiem sniegotajiem video, dažādiem gardumiem un klasisiki vismaz astoņiem ēdieniem uz Ziemassvētku galda. Patiesībā jau te būtu jāsvin gandrīz Jāņi, jo Austrālijā ir vasaras vidus. Garākās naktis, sniegu un citus Ziemassvētku dabas notikumus šeit aizstāj vasaras vidus ar šogad nerimstošo lietu, siltumu un gaismu. Ej nu tiec skaidrībā, kā īsti jāsvin svētki, kas saistās ar tik daudzām tradīcijām, kuras šeit vienkārši nav iespējams īstenot. Droši vien gluži kā šogad es, jārada pašai un jābauda kādi ir.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru