Ziedu portreti

Austrālijas augi latvieša acīm vienmēr šķitīs kā brīnums. To tik ļoti atšķirīgā uzbūve, nepierastās formas un tekstūras lapās un ziedos allaž rada eksotisku iespaidu. Arī dažādās krāsas aizvien piesaista uzmanību un neparastie ziedi liek apstāties un vērot. Mana fotokamera daļu no šī krāšņuma ir centusies iemūžināt. Kā mana mamma saka - idejām, lai var ņemt un taisīt skaistas ziedu rotas sudrabā un zeltā.

Marakujas jeb passiona (passion fruit) zieds. Tas ātri nozied un tā pamatnē aizmetas marakujas bumbulis, auglim ienākoties tā galā joprojām atrodamas paliekas no sen noziedējušā un nu jau sakaltušā zieda.

Grevileja (Grevillea) - Austrālijas vietējais krūms, kura ziedi atgādina ķemmi un ja tos ar plaukstu pasit no apakšas, tad plauksta pārklājas ar saldiem lipīgiem pilieniņiem, ko tad ar kāru mēli var nolaizīt. Visvairāk Brisbenā izplatīti krūmi kas zied sarkanā vai dzeltenā krāsā, bet sastopami krietni daudz un dažādi šī auga paveidi.

Bauhinia galpinii - bauhīnija - krūms ar dīvainas formas divdaivu lapām, plaši izplatīts Brisbenā, aug pie daudzām privātmājām.

Šis skaistais vītenis ar balto trauslo ziedu tiek saukts par mēness vīteni (moon vine). Tā latīņu nosaukums ir Ipomea alba un Austrālijā tas ievazāts no ziemeļu Argentīnas puses. Augs uzzied vēlu vakarā un naktī priecē visus ar ārkārtīgi spēcīgo saldo smaržu. Man gan gadījās šo vīteni apskatīt varen pelēkā un lietainā dienā un tā ziedu krāšņums un smarža nebija mazinājusies.

Plaši Brisbenā aug hibiski (Hibiscus), visdažādākajās krāsās un formās tie pārņem visu, kam tiek klāt. Hibiski siltajā klimatā aug ļoti strauji un, ja tos necenšas ierobežot, tie pārņem savā varā citus kokus vai krūmus, izmantojot tos par balstu. Košie, lielie ziedi arī priecē ar tīrajām formām un dažādajām krāsām.

Hibisku ziedi katru vakaru, saulei rietot, aizveras un gaida jaunu rītu, lai atkal atplauktu visā košumā.

Parkā atrastais ķīniešu lampionu krūms zied maziem, bet ļoti interesantas formas ziediņiem. Vēl nav izdevies noskaidrot kā šo īsti sauc, bet pēc lapām spriežot varētu būt radniecīgs hibiskam.

Agapants (Agapanthus) jeb Nīlas lilija - augs Brisbenā ievests no Dienvidāfikas. Skaisto ziedu dēļ to izvēlas stādīt daudzos piemājas dārzos Brisbenas apkārtnē. Zieda forma mazliet atgādina sīpolu, jo mazie zilie (vai baltie) ziediņi izvietoti lielā bumbā.

Viens no daudzajiem un tik dažādajiem ingvera (Zingiber officinale) ziediem. Tie pārsvarā nesmaržo, bet stublāji un sakneņi gan ir ļoti aromātiski un ne vienmēr atgādina to pierasto ingveru, ko mēs izmantojam pārtikā.

Koks ar ļoti košiem čemuros augošiem ziediem - poinciana (Royal Poinciana jeb Delonix regia). No Madagaskaras nākušā koka lapas atgādina akāciju vai džakarenda koka lapas, bet ziedi sarkani vai dzelteni. Bieži sastopams pilsētās Kvīnslendā.

Kvīnslendas vietējais augs ar ārkārtīgi dīvainu ziedu. Divas baltas lapas to pasargā no saules, bet lejā vēdekļformā izkārtoti violeti ziedi, kuru ziedlapas atlocījušās atpakaļ. Tad vēl arī garie tievie diegi, kas karājas pāri ziediem, liekot vaicāt, kādu kukaini šis zieds cenšas pievilināt.

Tikpat dīvainas formas zieds ir paradīzes putnu puķei jeb strelīcijai (Strelezia reginae). Pie šī gan Latvijā arī daudz vairāk pierasts, jo zieda ilgā mūža dēļ to var iegādāties puķu veikalos. Austrālijā šis augs sastopams bieži turklāt dažādās krāsās - sarkanā, rozā, baltā un ierasti oranžajā. 

Tad arī zemi krūmiņi ar mazu ziedu čemurīšiem, kas ilgi nepārstāj ziedēt un gaļīgi sulīgie ziedi karstajā vasarā atsvaidzina pilsētas apstādījumus, kur šie krūmiņi sastādīti, lai aizpilda tukšumu starp augstākiem un cēlākiem augiem.

Kāda no daudzajām krāšņajām orhidejām (Orchidaceae), kas Brisbenā daudzviet aug pat savvaļā.

Kāds no daudzajiem koku ziediem. Šis koks ir ar biezām un cietām lapām un skaisti tumši sarkaniem ciediem čemuros.

Un vēl kāda puķe no kaimiņu dārzā augošā krūma.

Ļoti interesantiem sarkaniem lieliem ziediem pilnībā klāts bija kāds koks kaimiņu dārzā.