1824. gadā britu burinieki, apceļojot Austrālijas krastus,un meklējot jaunas vietas kolonijām, iebrauca kādas upes grīvā. Kolonija Sidnejā bija izdevusies veiksmīgi, tāpēc briti cītīgi pētīja un analizēja jaunās kolonijas vietu. Burājot augšup pa upi, skatam pavērās zaļi krasti un arī kāds strauts, kas ietecēja upē.
Tika nolemts jauno apmetni veidot šeit - upes krastā. Upi tika nolemts nosaukt tā brīža gubernatora Tomasa Brisbena vārdā, bet strautu pie kura kuģotāji piestāja, lai ieturētu brokastis tā arī nosauca - par brokastu strautu.
Šodien Brisbena atrodas abos upes krastos, turklāt upe kļuvusi par neatņemamu pilsētas sastāvdaļu. Te nav tik vienkārši orientēties kā Rīgā - šī upes puse ar centru, un pārbrisbena ar pārējo pilsētas daļu. Brisbenas upe pilsētas robežās met vairāk kā 8us(!!!) līkums, atgādinot Gaujas tecējumu. Tas arī rada mūžīgo apjukumu un neskaidrību, kurā upes pusē īsti atrodas tepat līdzās esošā Brisbenas priekšpilsēta.
Tikpat mulsinoši ir daudzie tilti pār upi, no kuriem daži paredzēti tikai kājāmgājējiem un velobraucējiem. Upes līkumu dēļ tie iet visdažādākajos virzienos. Tāpēc arī perpendikulāri krustojošās ielas var abas iet gar upes krastu, vai tik pat labi abas vest katra uz savu tiltu. Pārbrucot pār nepareizo tiltu esi spiests meklēt ceļu apkārt palielajam upes līkumam, lai nonāktu tur, kur nu esi iekārojis.
Ļoti ērti tāpēc ir izmantot patiesi ātro prāmīšu satiksmi Brisbenas upē. Tie atgādina katamarānus un starp līkumotās upes daudzajām pieturām brauc gandrīz ar ūdensmotocikla ātrumu.
Brisbenas upe ir tumši mālaini duļķaini brūnā krāsā. Tā esot dzidrāka, kad nav lietus, bet reiz bijusi vēl netīrāka. Upes krastos augšup pa upi slēgtas vairākās rūpnīcas, fermeriem aizliegts izmantot mēslojumu laukos un tagad kukurūza, cukurniedres vai kvieši aug pavisam dabīgā augsnē, turklāt arī upe ir tīrāka.
Tuvāk upes krastam var sajust arī ļoti unikālo ūdens smaržu. Tā ir pa vidu vasarā Liepājas tirdzniecības kanālā sastāvējušā ūdens smakai un paveco zivju smārdam pie atkritumu konteineriem aiz Centrāltirgus zivju paviljona. Un tomēr patīkami redzēt retās gaišās smiltis un dīvainās izbūves upes krastā, kas atgādina sen aizmirstas laivu piestātnes.
Publicēts arī aizbraukt.lv
Būtu interesanti uzzināt cik plata ir Brisbenas upe. Vai kā 2Daugavas, vai jūras līcis no Lielupes līdz Bolderājai.
AtbildētDzēstpēc mana acumēra spriežot tāpat kā Daugava jau būs.. vismaz pilsētā.. varbūt mazliet platāka.. Taa ir garākā upe Kvīnslendā - 344 km
AtbildētDzēst