Sēdēju tumsā un dziedāju līdzi, lai gan nekad neesmu bijusi nekāda kordziedātāja. Pat īsti vēl pēc mājām neilgojos, vismaz vēl pagaidām ne, un tomēr. Man pat šķiet, ka šīs dziesmas aizkustināja mani pat tad, kad sēdēju uz ērta dīvāna, Latvijas pašā viducī. Nezinu, kas pie vainas - lieliskais dziedājums radiokora vai pat apvienotā Dziesmu Svētku kora balsīs, mitoloģiskie teksti vai melodija, kurās ritmi un harmonijas jau sen kļuvuši par daļu no manis.
Linda, Tev ir ļoti aizraujošas ceļojuma piezīmes. Ar nepacietību gaidu turpinājumu, jo Austrālija ir zeme, kuru vēl neesmu apguvis, bet noteikti apceļošu.
AtbildētDzēstbucjas.. :)
AtbildētDzēstbuchas Uniitei un Lindeniecinjam ar´:)))))
AtbildētDzēstUh... Saule Pērkons Daugava .. tā ir tiešām varena dziesma. Man pat brīžiem ienāk prātā ķecerīga doma ,ka ar šo dziesmu varētu aizstāt himnu, jo himna (iepriekš atvainojos ,ja kādam nepatiks mani izteicieni ..he,he)man šķiet tāda gaudu dziesma. :)Un taisnība Tev ir ..ir tādas dziesmas ,kas aikustina līdz sirds dziļumiem pat tad kad aiz loga ir ierastā Latvijas ainava ar nedaudz neierasti sniegaino ziemu..
AtbildētDzēst