Vietējās floras iepazīšana

Klīstot pa pilsētu tepat netālu iemaldījos taciņu labirintā, pēc slēpšanās no īsā bet spēcīgā lietus ievēroju taciņas arī tālāk un, dodoties pa tām, trāpīju visīstākajā paradīzē. Skatījos apkārt un nepārstāju smaidīt - tik ļoti atšķirīgi un iepriecinoši augi auga man visapkārt. Izrādījās, ka esmu nonākusi parkā, kas pēc manas uztveres būtu jāsauc par mega botānisko dārzu, bet acīmredzot tas te ir vēl iespaidīgāks.

Paradīze pilsētas centrā - tieši tā šī vieta būtu jādēvē. Augi ir sastādīti, savākt no visas Austrālijas, bet daudzi nav vietējie - tie ieviesti kā krāšņumkoki vai krūmi parkos un apstādījumos un nu kļuvuši par daļu no Ausutrālijas krāsainās augu segas. Protams starp augiem manīju arī vietējās faunas pārstāvjus, bet par tiem citā stāstā, jo par to kā tie te cēlušies, stāsta ļoti interesants stāsts. Aicinu iepazīties ar foto un dažiem video no manas pastaigas Roma Street Parklands, kā dēvē šo parku:

Parkā izveidots arī īpašs dīķis, katram strautam klāt zīmīte, ka te tiek otreizēji izmatots ūdens (recycled water), lai nevienam nerastos šaubas. Dīķī tiek radīta ūdens līmeņa maiņa, kas atdarina lietusgāžu radītos uzplūdus. Video dzirdamas arī man tik nepierastās dažādo kukaiņu un putnu radītās skaņas.

Un te lūk kāds video no īstenā lietusmeža. Tur īpaši aparāti izsmidzina smalku migliņu, lai viss būtu kārtīgi mitrs un karsts. Te arī uzzināju, ka paparžu koks, kurš zied un kurā nogatavojas lielas pākstis nav ne tuvu paparžveidīgs. TOMĒR papardes viņiem tiešām aug kokos. Lietusmežā to ir cik uziet. Pa šādām vietām staigājot reizēm sametas bailīgi, ka kāda no tām kokos trokšņojošajām radībām netīšām vai ar nodomu netrāpa tev uz galvas. Pārāk droša sajūta nav.