Vakar izbijos bez gala, pa istabas grīdu skrēja no āra iemaldījies tarakāns. Pavisam nepatīkams skats, lai gan tā piederību kādai sugai varēju noteikt, tikai pēc vairākkārtēja izmisīga jautājuma "kas tas ir!!!???" Pēc ieskriešanas istabas stūrī un acu aizspiešanas, man par laimi izdevās izvairīties no tuvākas saskaršanās ar šo nejauceni. Tas izrādījās ir vietējo džungļu/lietusmežu iemītnieks, kas iemaldījies pilsētā un nemaz nav tik nepatīkams biedrs, kā Latvijā sastopamie, briesmīgi ātri vairojošies vāciešu kukaiņi. Par 'vācu' viņus dēvē šejienieši it labi izprotot manu riebumu pret šiem radījumiem.
Te ir citi daudz mīlīgāki mazi draudziņi. Tieši par draudziņiem tie arī jāuzskata un jāpriecājas. Tie ir mazītiņi mīlīgi gekoni. Pēc pirmās sastapšanās un 'marš laukā no mājas' reakcijas, man tika īpaši piekodināts, ka gekoni ir jāmīl. Un nav jau viņi nemaz tik nepatīkami.. pāris centimetrus gari mīlīgi un žigli radījumi. Kas pats svarīgākais, tie apēd visus pārējos nejaukos kukaiņus, kas te var iemaldīties no līdzās augošās palmas - tarakānus, zirnekļus un vēl sazin ko. Gekons ir tāds kā mājas rūķītis ar saviem izplestajiem pirkstiņiem, kas to notur pie jebkuras virsmas un straujo skrējienu, kurā viņš locās galvu liekdams pie astes katrā solī, te vienā te otrā pusē. Turpmāk solos gekonus mīlēt un lolot, lai citas riebklības turas pa gabalu. Varbūt izveidot gekonu fermu mājās?
Publicēts arī aizbraukt.lv
Kirzaciņas (arī gekoniņi) nes laimi:))) Pagajšo pavasar mums ar dzīvoklī (te Kiprā) bija viens tāds iemaldījies:)
AtbildētDzēst