Vērojot šeit tik plašo suši piedāvājumu, atmiņā ataust Signija - jauka meitene Latvijā, kuras vājība bez dziedāšanas ir arī suši. Tieši viņa man parādīja, kas tas ir par brīnumu un cik lieliski garšo. Te suši cienītāji justos kā paradīzē. Varbūt vienīgi Japānā ir labāk, līdz ar to Austrāliju varētu salīdzināt ar tādu kā paradīzes priekškambari.
Šeit bez dažādajiem suši restorāniem, kādus var baudīt arī Latvijā, pieejamas vēl vairākas iestādes, kur suši uzskata par centrālo notikumu. Vispirmām kārtām 'ēd, cik vari apēst' suši ēstuves. Vidēji ieeja tādās maksā ap 10 Latiem, bet tad vari savam vēderam ļaut baudīt burvīgi sagatavotus un ideju ziņā bagātus suši, cik vien lien iekšā.
Gluži kā izstādi iespējams apmeklēt suši ēstuvi, kur viss piedāvājums ir nevis ierakstīts ēdienkartē, bet skaisti riņķo uz suši vilciena. Ēstuves pašā vidū ir apaļa virtuve, ap to izveidota tāda kā bāra lete. Pie tās tad arī ikviens aicināts piesēsties. Pa leti slīd vilciens, uz kura dažādas krāsas šķīvjos sakrāmēti visinteresantākā paskata suši. Izvēlies jebkuru un beigās samaksā par iztērētajiem šķīvjiem. Nezinu, gan kā suši gatavotāji novaktē, kurš suši uz vilciena riņķo jau pāris stundas un būs palicis vecs, tomēr uzraudzības sistēma viņiem pilnīgi droši eksistē.
Vēl lieliskākas ir ātrās suši ēstuves, vai pareizāk suši ieskrietuves. Tu pieskrien pie letes, izvēlies suši samaksā latu, paņem mazu vasabi paciņu un miniatūru plastmasas pudelīti ar sojas mērci un skrien tālāk, pa ceļam izrotādams savu palielo suši ar zaļajiem mārrutkiem un tumši brūno sojas mērci un kāri apēzdams izsalkuma remdēšanai. Lieliska iespēja Makdonalda vai Hesburgera vietā, turklāt arī krietni vien garšīgāk.
Publicēts arī aizbraukt.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru