otrdiena, 2010. gada 18. maijs

Ūdens pāri galvai

Kādu rītu nokāpu lejā pa kāpnēm un tur tas bija - ūdens cik vien var vēlēties. Taisnību sakot, tas tur vienmēr bijis - neliels baseins, ko mēs dalām ar vēl vairākiem šīs ēkas iemītniekiem. Tie gan vienmēr baseina vietā izvēlas dušu. Baseins nedēļām no vietas stāv tukšs un tādu greznību taču nevar laist garām!
Pāris dienas iemērcos vēsajā ūdenī un pēc tam laiski izlaidusies sildījos saulītē baseina malā. Baseina ūdens tiek iegūts attīrot no jumta savākto lietus ūdeni. Lai tas būtu tīrs no baktērijām, ūdenim pieliek sāli un hloru. Tāds nu tas ir pa pusei hlorēts, pa pusei sāļš baseins, kurā ūdens atdziest līdz gaisa temperatūrai, tāpēc no rītiem nav nemaz vienkārši tajā tik iekšā.

Bet cik ilgi gan var priecāties par plunčājamo baseinu? Es nolēmu doties baudīt ko lielāku. Lielais peldbaseins ir tepat piecu minūšu gājiena attālumā, tā kā atlika vien sapakot peldamrīkus un tur nu es biju. 50 metrus garš, apsildāms, brīvdabas, saldūdens peldbaseins ar līdzās esošo bērnu baseinu un tramplīnlēkšanas baseinu, kurā ūdeni ielej tikai tad, kad iemācās lēkt. Baseins zem augstajiem tramplīniem joprojām stāv tukšs.
Biju sajūsmā un satērpusies peldkostīmā metos iekšā, viena pati visā celiņā - lieliski! Ātri vien manu peldēšanas entuziasmu piebremzēja līdzās esošajos celiņos peldošie indivīdi. Es sapratu, ka kaut ko daru pagalam nepareizi. Atklājās, ka es pēc sena ieraduma peldu kā Latvijas baseinā, bet te taču ūdens ir kājām gaisā. Tas nozīmē, ka jāpeld arī ir kājām gaisā - nevis uz vēdera vai uz muguras (tos var mainīt pēc sirds patikas), bet gan pa otru celiņa pusi. Gluži kā ar auto braucot, šeit arī baseinā satiksme celiņā notiek pretēji. Jāpeld ir gar kreiso celiņa malu un šī sistēma nu satrieca manu peldētprasmi pīšļos. Es vairs nemācēju beseina galā apgriezties, jo griežoties pa vecam iznāk ar galvu trāpīt celiņā. Arī uz muguras peldot, es nemitīgi ar roku vai galvu ieskrienu celiņa malā vai aizpeldu uz otru, nepareizo pusi. Veselu stundu es trenējos peldēt gar pareizo pusi, bet lai kā es pūlētos, tas bija grūtākais no šejienes ačgārnajiem piedzīvojumiem. 
Nākamajā reizē es jau iepriekš nobriedu peldēt pareizi. Lēnām iet uz labo pusi, bet uz muguras peldēt es gan vēl neuzdrošinos. Jauki, ka šejienes sistēma ļauj baudīt ūdenspriekus, cik ilgi vien vēlies, turklāt par 2,5 latiem. No rīta ap 11tiem jautājot, cik ilgi tad es varu te peldēt, saņēmu atbildi: "mēs strādājam līdz pusseptiņiem vakarā". Ja tev apnicis peldēt, vari izlaisties kādā no sauļojamiem krēsliem un nosnausties, lai atkal dotos ūdenī un peldētu savu kārtējo kilometru. Dzeramūdens un pusdienas jāņem līdzi pašam, lai gan kaut ko nopirkt te arī var. Būs jāizmēģina pavadīt baseina teritorijā, vesela diena vispirms gan iekustināšu stīvos kaulus, kas sen pie kārtīgas peldēšanas nav tikuši.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru