Eikaliptu medus ir stiprākas garšas, kā pierasts Latvijā, arī krietni tumšāks. Arī citi ļoti dažādo koku medi ir tumši, līdz pat gandrīz necaurredzamam tumšumam. Dzintarainā, saldi siltā nokrāsa gan tiem saglabājas un to bitītes arī šajā pasaules malā spēj radīt. Liepziedu, griķu, āboliņu un citu ierasto augu medu šeit aizvieto sarkanā upes eikalipta, austrālijas dažādo krūmu, mangrovju, tējas koka un citu eikaliptveidīgo koku ziedu medus. Tiesa pēc eikaliptiem nu gan medus negaršo, bet spēcīgāku medus garšu gan šie ļoti smaržojošie augi medum dod. Garšas medum ir atšķirīgas, ja salīdzina dažādu augu medus, bet kopumā bišu saldums paliek, lai to varētu baudīt cik nu tīk. Tēja ar medu, medus maize, vai vienkārši medus karote uz mēles vienmēr rada to patīkamo mīļo un mājīgo sajūtu. Iespējams, ka karstākajā vasaras dienā medu nemaz nekārojas, bet tā kā šeit tuvojas rudens un drīz būs ziema, es labprāt vakarpusē piesēžu ar tējas krūzi rokā, kurā garšai nevis saldumam iemaisīta karote medus.
ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs
Medus maize
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Cik aizkustinoši mīļi, un pa īstam šīs sīkās lietas , kuras veido mūsu dzīvi, var novērtēt no attāluma. Vai ne?
AtbildētDzēst