Kastaņi zied

Tā man ziņo no Latvijas. Patiešām prieks sekot līdzi dabas notikumiem mājās, tas ļauj izvairīties no netīkamajām sarunām par trako politisko vai ekonomisko situāciju. Ievas jau noziedējušas (izņemot Roju) - mēģināju pasmaržot caur skaipu. To gan viņiem vēl vajadzētu nodrošināt - smaržu saziņu. Būtu pavisam lieliski.

Kastaņu ziedēšana šeit nav pamanāma, jo kastaņokoku vienkārši nav. Kaut kur gan tiem jābūt, jo veikalā skaisti sakrāmēti kastēs nopērkami ēdamie kastaņi, kas brūnajām muguriņām raugās uz tevi un gaida, kad tu tos iekrāmēsi maisiņā.

Es nolēmu, ka kastaņi nu noteikti jāpagaršo un septiņi gabali tika atvesti mājās. Ilgi tie gaidīja īsto brīdi ledusskapī un tad vienu dienu nonāca cepamtraukā ar mazliet ūdens un cepeškrāsnī. Kastaņus vajag mazliet patvaicēt un tad apgrauzdēt. Pēc kāda laika atskanēja milzu blīkšķis, izrādījās, ka ūdens jau iztvaicējies un viens kastanis grauzdējoties uzsprādzis.

Cepeškrāsns durvis tika atrautas vaļā, lai neuzsprāgst pārējie, no gruzdošajām kastaņa atliekām cepeškrāsns visās malās pacēlās dūmu mutulis. Sāka gaudot vispirms viens un tad arī otrs dūmu detektors. Mēs skrējām vērt vaļā logus un durvis un vicinājām pirmo pie rokas paķerto drēbes gabalu, lai aizgaiņātu dūmus no gaudojošajiem plastmasas rīkiem pie griestiem. Griezīgajai skaņai pieklustot, trauks ar bīstamajiem kastaņiem tika izņemts no cepeškrāsns un nolikts uz plīts virsmas, pašiem sevi piesedzot ar katlu vāku, jo dabūt pa pieri ar sprāgstošu kastani ne pavisam negribējās. Izrādījās, ka piemirsām katram kastanim pārdurt cieto mizu un tas arī bija vainojams pie sprādziena, bet viss vēl nebija galā. Izrādījās ka plīts riņķis arī bija karsts un vēl viens kastanis ar blīkšķi pārsprāga, šoreiz piepildot visu virtuvi ar sīkiem kastaņa gabaliņiem. 

Viss tika kārtīgi iztīrīts, bet vēl vakar pamanīju, ka joprojām druskas no kastaņa atrodas uz griestiem. Būs kā nebūt jādabū nost. Uzmanieties ar tiem kastaņiem, bīstami, un šobrīd zied!!!