Kādā no kārtējām pastaigām pa mežu, pamanīju ko ziņkāres vērtu. Nelielu koku ar augļiem tā zaros un šoreiz jau zināju, ka vērts painteresēties par šo augļu iespējamo nekaitīgumu. Reiz atrastās un varen indīgi izskatošās palmu ogas izrādījās ēdamas un patiešām gardas. Zinošs biologs man apgalvoja, ka ogām nav ne vainas, un demonstrēja to, pats apēzdams sauju.
Arī es ķēros pie šo ogu iepazīšanas un atklājās, ka tās atrodamas lietusmežā uz katra stūra augošajā palmā. Tiesa gan, palmas ražo tikai reizi gadā un pāris mēnešu garumā vien. Ogas garšo putniem un arī man. Pacentos pat atklāt, kuras no tām visgaršīgākās un tad nu ložņāju zem palmām, cenšoties neuzskriet zirnekļiem un citiem neradījumiem, meklējot pašas tumšākās un saldākās, putnu vēl nenotiesātās palmu ogas. Saujām vien lasīju ogas, bēru tās mutē un atbrīvojos no kauliņa katras ogas centrā. Tas protams, aizņēma ilgāko laiku, bet pāris lietusmežā pavadītās stundas deva iespēju izbaudīt šīs saldās ogas cik vien kārojās.
Tad nu arī nākamajā reizē ieraugot, ko kārdinoši augam kokā, ķēros noskaidrot, kas tas ir un vai ir vismaz pagaršojams. Daži no augļiem, skaidri redzams bija gatavi, un man apgalvoja, ka esot arī ēdami. Izdzirdot nosaukumu manas acis iemirdzējās vēl spožāk - tās bija guavas - augļi, ko tik biezi esmu dzirdējusi pieminam, bet nekad netiku ēdusi svaigus. Reizēm vien pakārumojos ar to sulu, kas ir skaisti rozā krāsā un tīri garda.
Noplūkusi divus gatavos tropu augļus, ķēros uzzināt, kā un kas no tā ēdams. Izrādījās, ka auglī ir sēklas, kurām apkārt ēdamais mīkstums. Jo tuvāk mizai, jo negardāks un mazāk salds tas kļūst, un tā nu jāēd tik tālu, cik vien garšīgi. Pārlauzu guavu uz pusēm un sāku izgaršot, mani brīdināja, ka sevišķi garšīgi nav, bet mani tas nebūt nesatrauca, jo laist garām iespēju pagaršot guavu nu gan nevarēja.
Es izbaudīju guavu, cik nu spēju, bet lielā spļaudīšanās bija pārāk apgrūtionoša, tikusi vaļā no sēklām, cerēju uz mīkstumu ap tām, bet tas izrādījās nesalds un diezgan bezgaršīgs. Auglis gan smaržoja labi un droši vien ir no tiem, kas tiek izmantoti smaržas nevis garšas dēļ un lielākā daļa no gardās rozā sulas sastāv no ābolu sulas un krāsvielas. Guava ir reti dabūjams un tāpēc noteikti pagaršojams auglis, bet neticu, ka kādreiz to varēs nopirkt veikalos, kā sevišķu kārumu. Tā nu vietās, kur guavas neaug, uz īpašu guavu industrijas attīstību nevar cerēt. 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru