Kas to būtu domājis, ka Austrālijā uzzināšu kā gatavo karameles. Atceros, reiz devos ekskursijā uz konfekšu fabriku "Laima" un arī kādu vietu, iespējams turpat līdzās, kur top karameles un ko kādreiz dēvēja par konfekšu fabriku "Uzvara". Tomēr ar tantēm baltos virsvalkos un konfekšu pakojamām mašīnām pats process man tā līdz pat šodienai skaidrs nebija.
Kādu dienu es nonācu pavisam mazā pilsētelē Montvillā mazliet aiz Stikla Mājas kalniem. Lieki teikt, ka, ieejot konfekšu veikalā un ieraugot tur galdu, kas sagatavots publiskai konfekšu gatavošanai, mans pārsteigums un interese strauji auga. Diemžēl tajā dienā konfekšu gatavošana nebija plānota un man bija jāsamierinās ar ārkārtīgi interesatā izskata karameļu pagaršošanu vien.
Es joprojām nezināju kā notiek šis tik kārdinošais process, līdz kādā jaukā dienā es atkal iebraucu šajā īsti romantiskajā nelielajā pilsētelē ap 100km uz Ziemeļiem no Brisbenas. Protams kā likts, mēs devāmies uz jau sen pazīstamo kārdinošo karameļu veikalu.
Uz letes rindām vien paciņās sakārtotas visdažādākas karameles. Daļa ir jauki strīpainas kā šajā attēlā un reizēm pildītas ar šokolādi, bet vairums karameļu tiešām atgādina mākslas darbus. Mazītiņo karamelīšu centrā ir mazītiņa bildīte ar augļa attēlu vai kādu uzrakstu. Izsmalcinātās bildītes ir mazākas par puscentimetru un katra sastāv no daudz jo daudzām detaļām.
Zemenītes bilde veidota no sarkanas karameles ar dzeltenām sēkliņām vidū un mazām zaļām lapiņām, melleņu karameles centrā ir neliels ķekars ar vairākām odziņām arī vīnogu karamele lepojas ar veselu vīnogu ķekaru un kivi karamele izskatās, kā uz pusēm pārgriezts kivi ar visām sēkliņām un balto viducīti. Apelsīnu, laima un citronu karameles atgādina ratu riteni, veidotas no maziem trīsstūrīšiem attiecīgi oranžā, zaļā vai dzeltenā krāsā. Tālāk seko visdažādākie teksti, no 'daudz laimes dzimšanas dienā' līdz klasiskajam 'I love you' un dažādu firmu nosaukumiem. Iespējams pat pasūtīt karameles ar sevis sagudrotu tekstu, ko cilvēki arī dara, izvēloties karameli ar abu laulājamo vārdiem vidū, vai izmantojot to kā iespēju reklamēt savu uzņēmumu.
Tieši šajā reizē man arī izdevās piedzīvot to atklāsmi ko gaidīju vairāk kā 20 gadus. Es stāvēju un skatījos, kā divi karameļu meistari rada brīnumu. Uz īpaša karsta galda milzīgais 10 kilogramus smagais cukura bluķis vijās un tinās, kā vien meistari to veidoja., pa reizei iedurot tajā ar šķērēm, lai pārsprādzinātu nevietā iemaldījušos gaisa burbuļus. Lēnām tika salikta kopā milzīga karamele, kas varēja sastāvēt no šoreiz jau krietni lielas augļu bildes vai teksta, vai jebkā cita. Tad milzīgo rituli meistari sāka stiept garumā un pavisam drīz no ap 30 centimetru resnuma tas kļuva par tikai centimetru resnu garu, jo garu desu. Tās viens gals tika iebarots īpašā mašīnā, kura sastāvēja tikai no diviem riteņiem, tie karameļu desu vilka cauri un saspieda vajadzīgajā formā. Tā nu uz augstā galda zem ventilatoriem rindās kārtojās krāsainas karameles, kas drīz vien jau nonāca kāro skatītāju mutēs, vai tika sabērtas spainī, lai tālāk pakotu paciņās un liktu uz letes. Tropu augļu karameles veidošanas procesu Hardija Lediņa mūzikas pavadībā piedāvāju vērot arī video.
Tagad TĀ sakārojās karameles.. :)
AtbildētDzēst