Cukura lauki

Austrālija ar savu vajadzību pēc cukura tiek galā visai veiksmīgi. Lielajā karstumā un sausumā viņi iemanījušies tīri labi izaudzēt cukurniedres. Tās tad arī kalpo par galveno izejvielu šejienes cukura izgatavošanā.

Ārpus pilsētas, plašajos Austrālijas klajumos stiepjas gari ceļi, kas simtiem kilometru garumā vijas caur šo tik dažādo zemi. Ceļu malās ļoti bieži manāmi lauki, tajos arī aug cukurniedres. Kilometriem no vietas tu brauc cauri trīs metrus garajām niedrēm, pa brīžam pavīd kāds neliels ceļš, ko izmanto gan tikai traktori, lai novāktu ražu. 

Cukurniedru plantācijām apkārt un pa vidu ved arī nelieli dzelzceļi, kas jau kopš seniem laikiem ierīkoti, lai varētu no milzīgajiem laukiem izvest ražu. Uz ceļa arī zīmes, ka cukurniedru sezonā jāuzmanās no vilciena. Vagonus ar niedrēm gan man negadījās redzēt, bija mazliet par agru ražas laikam, bet kādā no nelielajiem ceļiem es piestāju, lai kā kārtīgs tūrists iepazītos ar līdz tam nekad neredzēto cukurniedri.

Nolauzt šo resno niedri ir vienkārši, tā trausli krakšķot nonāk manā rīcībā. Sulīgo un saldo mīkstumu apņem sausa un cieta miza, ko ar zobiem pārkost nav iespējams. Tāpēc daudz prātīgāk izmantot nazi un nomizot iekāroto niedri. Protams, procesa laikā rokas un arī nazis pārklājas ar saldi lipīgo sulu un tā arī turpina lipt līdz tiec pie ūdens. 

Tā nu nomizoto cukurniedri var likt uz kārā zoba, tā ir kraukšķīga un sīksta, šķiedras ķeras zobos, bet mutē ieplūst saldā un garšīgā sula. Mīkstumu nevar ēst, tas ir kā pruli, tāpēc jāizkošļā sula un atlikums jāspļauj laukā. 

Katru niedres gabaliņu izbaudot ar laiku var tikt arī pie patīkamas sāta sajūtas, kā nekā cukurniedru sulā ir pamatīgs daudzums cukura.
Arī tirgū pilsētā iespējams satikt cukurniedru fermerus, kas, niedres saveduši, tās laiž caur īpašu veltņu mašīnu un izspiež to sulu, ko tad arī tīrā veidā vai papildinātu ar laima sulu, lai nešķebina, par pāris naudiņām var nopirkt kā īpašu kārumu.

Mans piedzīvojums ar cukurniedrēm beidzās pēc viena vienīga mēģinājuma, kurā notiesāju gandrīz divu niedru sulīgo mīkstumu. Nu jau šajā ziņā vairs tūrists neesmu, tomēr nevaru apgalvot, ka nekad nepiestāšu cukurniedru lauka malā, lai pakārumotos.