Pirmo reizi devos ārā. Pirmais pārsteigums bija tiešām STĀVĀS ielas. Šķita, ka esmu nonākusi kalnos, un bija aizdomas, ka pa slapjo flīzēto ietvi vienkārši noslīdēšu lejup, tomēr nē, bet stāvs tiešām bezgala. Labi gan, ka tās nevar apledot. Man šķiet, ka eiropieši te mācētu ierīkot kāpnes.
Skats no manas terases.
Cilvēki te ģērbjas dīvaini. Jau tagad +27C redzēju vairākas jaunas lēdijas biezajos, siltajos, ļoti stilīgajos un Latvijā par 5 lati nopērkamajos ziemas zābakos. Tikpat daudzas valkāja dažādas krāsas krokotos stulmzābakus no mazliet virs potītes līdz pat puskājas augstumā. Manuprāt tīri tveicīgajā laikā dažas kundzes uzskatīja par nepieciešamu pastaigāties pa ielu zeķbiksēs. Man tiešām šķiet, ka relatīvajā ziemā ar +20 grādiem redzēšu šos cilvēkus nēsājam kažokus. Jā un daudzie uzvalkbikses un pletkerklus nēsājošie kungi pilnīgi skaidri zina, ka, ja apģērbam ir kāda kabata, tā noteikti jāpiepilda.
Jā un pa 'pareizo' ielas pusi ar viņi neiet kā nākas, kā tad lai kārtīgs tūrists, kas katru brīdi piedomā, ka jāturās pie kreisās puses, spēj iziet caur pūli? Es atradu veidu - jāturās aiz kāda tavā virzienā ejoša lielāka cilvēka, neviens vairs neskrien virsū.
Izdevās man pastaigā atrast plāksnīti uz ielas ar norādi Heritage Trail - mantojuma taka. Devos bultas norādītajā virzienā, bet jau nākamajā krustojumā nebija nevienas pašas takas turpinājuma norādes, tā nu bija jāpaliek bez mantojuma (izrādās tā apgūšanai nepieciešama karte). Lai gan tīri nejauši trāpīju uz pilsētas domes ēku, tur kāds kārtīgi bija pielicis zīmi, ka dome pārcelta citur līdz 2012. gadam, remontdarbu dēļ.
Turpat arī Karaļa Džordža laukums un kāds vīrs zirgā, pēc uzraksta spriezjot Pats King George V. Tas acīmredzami bijis viens varens vīrs, jo šeit jebko dēvē viņa vārdā, sākot no stacijas un laukuma, beidzot ar matu salonu un datortehnikas veikalu, King George ir viss un ar laiku tas kļūst arī par St. George, jo skan taču līdzīgi.
Atradu arī kādu koku ar tik skaistām un pareizām puķēm (jā tie visi pārsvarā zied), ka uz lejā stāvošā auto nokritušas tās izskatījās, kā elegants rotājums. Visticamāk gan pavisam drīz kāds tukls kungs tās pukodamies notrauks zemē!
Ātro ēdienu ēstuvēs te vairumā gadījumu dabūjams suši, pie tām stāv arī milzum garas rindas. Picu ēstuves gan pagalam tukšas, vietējais kolorīts daudz lielākā vērtē. Droši vien arī bezgala garšīgi.
Redzēju arī pirmos ķengurus.. gan tikai bronzā, toties veselus trīs! un tas viss divu stundu garā pastaigā.
Arii Austraalijaa peec lietus ir vieglaak.. :)
AtbildētDzēstnu re kaa. buus k oshad tad palasiit. mozh uz RSS jaapierakstaas, tad nebuus ar pastiem jaakraameejas :)
AtbildētDzēst