ceturtdiena, 2010. gada 18. marts

Konditorās izvirtības

It kā jau neko daudz nevajag - olas, miltus, cukuru, sviestu un kūka gatava. Bet pirms cepšanas tomēr nolēmu apskatīties pārtikas skapī. Atklājās, ka viss ne tuvu nav tik vienkārši, kā šķiet no malas. Nepieciešams garš saraksts ar produktiem, kas sarakstīti uz papīra stabiņā viens aiz otra ieslīdēja manā kabatā pa ceļam uz veikalu.








Vietējo ražotāju veikals izrādījās pārāk švaks savā piedāvājumā, tāpēc smalkam lietiņam rasinot devos tālāk uz tirdzniecības gigantu Woolworths. Jā, plaukti šeit pilni ar visdažādākajām precēm, bet es degunu lepni pacēlusi devos pie cukura plaukta, jo mājās tikai mazāk saldais, brūnais cukurs ar krietnu melases piejaukumu. Cukura pakas sakārtotas rindā aizņēma manu skatu cik vien plaši varēju saskatīt un no pašas zemes līdz augstākajam plauktam. Vispirms daudzu pakāpju brūnie cukuri, tad jēlcukurs (?) un plašā izvēlē visdažādākā rupjuma baltais cukurs. Nedrīkst izlaist arī kristalizēto cukuru. Turklāt katrs no tiem pieejams visdažādākajos iepakojumos, kas atšķiras ne tikai ar apjomu. Būtiskākā lieta šeit ir izvēlēties cukuru pildītu aizvalcējamā maisiņā, jo ja to atstās tāpat, jau pēc dienas ilgi izvēlētais saldums būs salējies vienā lielā cietā gabalā. Turklāt iespējams arī dažādās kombinācijās vai tīrā veidā tikt pie saharozes, fruktozes vai glukozes, kas visa nākusi no tepat audzētajām cukurniedrēm.
Miltu plaukts daudz neatpaliek no cukura. Arī šeit izvēle milzīga. Kas būtu iedomājies, ka miltu pakai ir sastāvs. Šeit tā ir, iespējams nopirkt miltus ar izcēlāju, miltus ar šķiedrvielām, miltus ar abiem kopā un tad vēl sijātus, dikārš vai trīskāršsijātus, balinātus vai nebalinātus. Pēc ilgas meklēšanas atradu "Parastos Baltos Miltus", kuriem uz pakas bija rakstīts: Sastāvs: kviešu milti, inulīns (šķiedrvielu avots). Nolēmu, ka šķiedrvielas par skādi nenāks un iekrāmēju miltu paku iepirkumu grozā.
Ar kartupeļu miltiem gāja grūtāk, pēc ilgas meklēšanas visās lielā miltu plaukta pusēs nolēmu pačamdīt kādu paciņu uz augšējā plaukta. Man pazītamā gurkstoņa lika to nocelt zemē un izlasīt, ka iekšā ir kukurūzas milti. Acīmredzot arī tie der cietes vietā. Cepamais pulveris vairākos variantos ar dažādiem līdzīgiem ražojumiem blakus, un vienīgajam, kam skaidri un gaiši bija rakstīts virsū "cepamais pulveris", sastāvā vairāki Ecipari un arī rīsu milti, bet kā izcēlājs tas darbojās it labi.

Sviests šķita sevišķas grūtības nesagādās un pēc ilgas atlases, izvēlējos vairākas paciņas ar attiecīgo uzrakstu, atlasot tās, kurās bija nesālīts sviests. Šeit arī sviestam ir sastāvs - saldais krējums, ūdens, sāls. Tā kā šis arī bija vienīgais iespējamais salikums ņēmu ciet un devos tālāk. Tā izrādījās mana kļūda, sviests tomēr izrādījās sāļš, ko gan atklāju, kad pagaršoju pirmo savu izcepto brīnumu.
Par laimi olas ne ar ko neatšķiras no mūsējām. Tāpēc ķēros pie gatavošanas. Rezultāts izrādījās skatam tīkams, garšas baudījumu mazliet ietekmēja sāļais sviests, bet kopumā es teiktu priekš pirmās reizes itin lieliski!

1 komentārs:

  1. Galvenais ikvienai saimniecei ir nezaudēt galvu un nekrist panikā, bet mēģināt nepieciešamās lietas atrast citās līdzīgās. Kā vizuāli redzams, Tev ir izdevies. Cerams, ka vietējie, kas pieraduši pie citas virtuves, novērtēs Tavus pūliņus pozitīvi.

    AtbildētDzēst