Sēņu gads Latvijā

Māmiņa man jau kuro reizi piezvana Skype un rāda pašas salasītās sēnes, lieliskas bekas, kārdinošas saulsardzenes un gailenes cik tik uziet. Šogad te Austrālijā to vien dzirdu no Latvijas, cik šogad daudz sēņu. Zinu, ka Austrālijā diez vai atradīšu kādu ēdamu meža sēni, viss ko šejienieši zina ir fermās audzētie šampinjoni.

Tomēr esmu uzzinājusi, ka vecas angļu lēdijas un arī citi eiropieši atraduši īstas un garšīgas meža sēnes tepat Austrālijas mežos. Runā, ka tās pat esot labākas kā Eiropā. Esot bijusi arī meža sēņu lasīšana kādā Austrālijas pavāru šovā televīzijā, tā kā, ja pat TV to rāda, tad jādomā, ka kaut ko atrast var, ja zina kur meklēt. Kārdinājums gan ir doties uz kādu plantāciju mežu, kur sastādītas priedes vai egles. Tieši tur visticamāk atradīšu ēdamas sēnes, protams, pirms tam būs jāiziet cauri visai garajai sēņu noteikšanas procedūrai ar latīņu nosaukumiem un līdzīgi. Nezinu vai reiz nonākšu līdz ēšanai, bet domāju, ka mēģināt ir vērts. Vēl ļoti ceru uz Rīgā māmiņas kaltētajām sēnēm, zināms jau, ka tās neļauj ievest vai iesūtīt šeit, bet arī šo vajag mēģināt. Visticamāk ēdīšu meža sēnes, kad nonākšu Latvijā, diez vai tas būs rudenī, tāpēc ceru, ka saldētavā pie mammas jau krājas sasaldētas baravikas un citas bekas, ko atliks vien sacept ar sīpolīšiem un pieliet saldo krējumu, lai tiktu pie ilgi gaidītā kāruma.

Kāds mans tāls draugs padalījās ar lielisku video un nu es jūtos, kā pati būtu bijusi sēņot. Vienīgi žēl, ka uz plīts necepjas baravikas mērcei, bet pēc tik sulīga sēņošanas video gandrīz jau pietiek sēņu visam gadam.

Lielā sēņošana Inešos from Ints Ķergalvis on Vimeo.