Brisbenā iedejo pavasari

Šo uzrakstīju Austrālijas latviešu laikrakstam.
Lai gan ir septembris un Latvijā sācies rudens, Brisbenas latvieši nolēma iesākt Austrālijas pavasari satiekoties un izdejojoties. Protams, neiztika arī bez dziedāšanas un gardu cienastu nogaršosanas. Sestdienā, 18. septembrī Latviešu namā Brisbenā pulcējās vairāk kā 80 pieaugušo un vēl vesels pulciņš bērnu, lai kopīgi izdziedātu sen nedzirdētās latviešu dziesmas un izdejotu dejas. Šāds sarīkojums Brisbenas latviešu namā vēl nav rīkots, tāpēc organizētāji nezināja, ko īsti sagaidīt, bet kuplais apmeklētāju skaits lika domāt, ka uz dejām uz dziesmām Brisbenā pulcēsimies atkal.

Aktīvākie nama biedri pēc Jāņiem nolēma, ka jāsatiekas atkal, jo Jāņi ir tikai reizi gadā un tas nu latviešiem ir pārāk reti. Viena no sarīkojuma organizētājām Ance Deksne uzsver, ka šis ir nevis koncerts, kur jāskatās un jāklausās, bet gan saiešana kopā, kur paši arī var piedalīties – dziedāt, dejot un paspēlēt novusu. Izrādās, ka šī galda spēle ar koka ripiņām un biljardam līdzīgām nūjām tiešām nākusi no Latvijas puses, kas daudziem bija pārsteigums.

Dziedāšanai bija sagatavotas īpaša dziesmu tekstu grāmatiņas, jo kā apmeklētāji paši atzina – no galvas tie zinot tikai dziesmu pirmos pantiņus. Vārdi noderēja arī tiem, kas latviski nerunā, lasīt līdzi un pa reizei ko padziedāt varēja ikviens.

Īpaši šim danču un dziesmu sarīkojumam aktīvākās dejotājas Jasmīna un Valda bija samācījušās arī jaunas dejas. Tās atrastas grāmatiņās un iepriekš dejotas arī Sidenjā un Melburnā. Ancei Deksnei pie klavierēm un akordeona spēlējot pavadījumu latvieši dejoja "Mugurdanci", "Pērkonīti", "Pankūku deju", "Raganu deju", Brisbenā līdz tam nedejotu "Īru deju" un "Ak, tu žē!", kas Ances prāt esot visai jocīga. Pēteris, kas pirms 20 gadiem dejojis Brisbenas deju kopā, priecājās par iespēju atkal dejot un atzīst, ka jo vairāk dejo, jo labāk izdodas, tāpēc viņš jau gaida nākamo deju sanākšanu latviešu namā. Arī bērni varēja priecāties par iespēju iet rotaļās, pirmā no tām – klasiskā "Kas dārzā?" tika uzņemta ar lielu aizrautību.

Zviedru galdu palīdzēja sarūpēt kopā ap 15 pavāru – viens nesa rupjmaizi, cits cepa vistas, vairāki gatavoja salātus un cepa kūkas. Sarmīte lepojās ar latviskiem kartupeļu salātiem un "viltoto zaķi", kura recepti kāds jau kāroja uzzināt. Laima cepa kūkas un stāstīja, ka uz galda visu garšošanai tiks likta latviešu siera kūka, ābolu un valriekstu kūka, ābolmaize, ābolu-rabarberu kūka, šokolādes kūka un medus kūka. Kad salāti un kūkas bija izgaršotas, sanākušie devās mājās, gaidot nākamo deju un dziesmu sanākšanu, un savā starpā runājot par iespēju satikties jau pavisam drīz.