ceturtdiena, 2010. gada 29. aprīlis

Vajag pavisam nedaudz...

..pilnai laimei. Vakar iznāca īsi parunāties ar vēl kādu Austrālijā esošu latvieti. Pēc īsas iepazīšanās jautāju par pieredzi svarīgākajās lietās: kur šeit var atrast griķus un biezpienu. Varat iedomāties cik pārsteigta biju uzzinot, ka griķus, biezpienu, kefīru un rupjmaizi Austrālijā var dabūt!


Vēl pāris jautājumi un atklājās, ka visas šīs vērtības nopērkamas Brisbenā, veikalā ar varen poētisku nosaukumu "Russky way". Ātri vien tiku pie adreses un ieteikuma, ka veikalā dabūjami arī "kārumiņi". TIEŠĀM!! "Kārumi"!!!??? 
"Jā, tie paši," man atbildēja un es sēdēju pie uzrakstītā teikuma un nezināju, vai spiegt aiz prieka, vai celties kājās un lēkāt pa istabu. Kārumi!!! Beidzot es tikšu pie "Kārumiem"! Neļāvu gan priekiem  izvērsties, jo vilšanās būtu pārāk sāpīga, tāpēc jau vakarā devos uz veikalu. pārbaudīt ziņas Uz Ipsvičas ceļa atrastajā tirdzniecības centrā patiešām uzraksts virs kādas ieejas vēstīja "Russki way". Ejot veikalā manas cerības bija galā, te atradās vien pāris stendi ar burciņām, dažas pakas ar griķiem, auzām un prosu, saldētava ar pelmeņiem un divi nelieli ledusskapji pašā tālākajā stūrī. 
To stikla durvis bija norasojušas un grūti caurredzamas, tuvojoties tām novērtēju sen nedzirdētās krievu valodas skaņu. Kāds pircējs pārsprieda notikums ar abām pārdevējām. Atmetusi cerības šeit atrast tik ļoti cerētos "Kārumus", pievērsos plauktiem ledusskapjos, tur stāvēja ķiršu sula, rjaženka, kefīrs un majonēze. 
Un tad es tos ieraudzīju, tik tīkamās oranžās kastes, pilnas ar šokolādes sieriņiem. Sāku lēkāt un priecāties un neizbēgami piesaistīju pārdevēju uzmanību. Viņas jautāja, vai esmu laimīga, un tobrīd tiešām biju. Kārumu kaudzes tik tālu no mājām! 
Paskaidroju, ka kārumi nāk no manas zemes - Latvijas. Tā vien šķita, ka pārdevējas šādus emociju uzplūdus jau pieredzējušas. Viņas man pastāstīja, ka, lūk, tā rupjmaize (nieka četri klaipiņi) arī nāk no Latvijas un tur tālāk atrodamas zaptes no Lietuvas un Igaunijas. Ātri vien tiku pie maisiņa un ielasīju tajā 20 šokolādes sieriņus. Tie šeit maksā aptuveni 4as reizes dārgāk kā mājās, bet pārdevējas teicās, ka glabājas ledusskapī pat nedēļu, tik labi tie esot. 
Uzzināju, ka kārumus no Latvijas ved sasaldētus un tos izpērk ar ātrumu 8as kastes nedēļā, diez vai Brisbenā ir tik daudz latviešu. Nu bija laiks iepazīties ar pārējo veikala piedāvājumu. Te bija prjaņiki un citi pečeņje, kukurūzas nūjiņas, marinētas sēnes un citi gardumi no krievu virtuves. Pieteicu, lai veikalā vienmēr būtu kārumi, jo plānoju atgriezties un, izslīdējusi ārpusē, ar steigu no maisiņa izvilku pazīstami čaukstošo šokolādes sieriņu. Nepagāja ne piecas minūtes, kad manas garšas kārpiņas izbaudīja jau otro kārumu, tajā vakarā notiesāju vēl divus un tagad man ledusskapī ir pamatīgs krājums.
Publicēts arī aizbraukt.lv

2 komentāri:

  1. Šodien tieši nodomāju - jāpaprasa, kā ar tiem krievu/poļu veikaliem un mums mīļajām lietām :D Kā ir ar biezpienu un skābo krējumu? Ir tādas lietas atrodamas parastajos veikalos?

    Kārumsieriņi jau vispār ir tāds jaunās aizbraucēju paaudzes simbols :) Vecā paaudze rupjmaizi sapņos redzēja, jaunie tagad - Kārumiņus :)

    AtbildētDzēst
  2. Skaabais kreejums bez lielaam gruutiibaam atrodams parastajaa piena produktu plauktaa jebkuraa veikalaa.. pieejams gan taads pashkjidrs kaa tagad Latvijaa nopeerkams, gan arii pamatiigi biezs - kaartiigs lauku kreejums ar lielu tauku procentu un taa ka iesprusta karote staavus staav.
    Biezpiens gruuti dabuujams, liidziigi produkti gan ir, nosaukumi angliski tam arii dazjaadi, bet esmu atklaajusi, ka svaigs ricotta siers nesaaliits ir gluzji liidziigs, ne tik skaabs gan, bet biezpienmaizi izcept var.

    AtbildētDzēst