Draudzīgie un tomēr mazliet kaitinoši skaļo brēcienu īpašnieki un kaiju vai baložu aistājēji izrādās sastopami arī parkos. Tur tie labprāt iemācījušies ēst no rokas un kādam drosmīgākam barotājam pat uzmetas uz pleca, vai ieķeras matos uz galvas.
Kakadū ir viltīgi, viņi nāk klāt labprāt un ja tiem nepiedāvā, tad paši cenšas atrast ko ēdamu kādā no kabatām vai pat rokassomiņā. Es biju laiski nosēdusies parka zālītē atpūsties, kad vairāki putni nolēma, ka mans vienīgais mērķis tajā dienā ir pacienāt tos ar kādu kārumu.
Esot arī ļoti jāuzmanās, jo mīlīgo un tomēr ļoti lielo putnu knābis ir gana spēcīgs, lai, nesagaidījuši cienastu, tie sadusmoti uzbruktu kādam no maniem pirkstiem un nodarītu ievērojamu skādi. Jāuzmanās, lai gan šķiet, ka kakadū vien draudzīgi rotaļājas ar fotoaparāta aukliņu. Tā nu mana pastaiga parkā izvērsās par zoodārzā ilgi aplūkotā putna tuvāku iepazīšanu.
Publicēts arī aizbraukt.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru