otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Izdzīvojot artišoku

Pieļauju, ka daudzi zinās, ka artišoku īsti piedzīvot nevar, jo tas patiesībā ir neatvēries ziedpumpurs, kas ietilpst vērtīgo dārzeņu/ēdamo puķu kategorijā. Līdz šim to nācies izbaudīt gan tikai konservētā formā. Bundžās salikti artišoki ir pavisam mazas, tikko aizmetušās puķes, bet pa īstam izdzīvot artišoku var tikai īsi pirms puķe ir gatava atvērties. 
Artišoks ir milzu dadža zieds, tas aug siltās zemēs ap 2 metru augstumā. Zieds ir bagāts ar dažādām vērtīgām vielām un kādreiz pie tā ēšanas tikuši tikai karaļi. Ieraugot šo zvīņaino brīnumu, nemaz nešķiet, ka tas ir zieds un mans pirmais iespaids bija kas kāpostveidīgs. Zvīņas ziedam atplaukstot paveras un veido zieda pamatni, bet pati puķe viloetā krāsā zied gluži kā dadzis.
Iegādājušies šos ēdamā dadža ziedus mēs ķērāmies pie gatavošanas. Ņemot nost apakšējās lapiņas es netīšām nogaršoju artišoka krikumiņu, kas bija aizķēries uz pirksta un izrādījās, ka manas rokas no artišoku aiztikšanas ir ķluvušas pagalam rūgtas. Te nu es aktīvi vēroju, bet stāvēju malā, jo artišoka gatavošana man bija sveša. Katliņā mēs šos ziedus iedabūt nevarējām, tāpēc no plaukta tika izņemta lielā vok panna.
Lieli ziedi nemērcās ūdenī pilnībā, tāpēc tie bija jāgroza. Lai paātrinātu procesu, bija jādabū te virsū vāks, kas mums arī visai eleganti izdevās. Apmēram pusstundu šāds liels briesmonis aizņēma plīti un tad pienāca brīdis, kad tas bija gatavs. Artišoku ūdens bija kļuvis tumši viloets un rūgts, bet paši artišoki zaudējuši rūgtumu, tika izvietoti uz šķīvja līdzās ar sāli apkaisītai sviesta piciņai.
Es skatījos uz pasniegto kārumu lielām acīm un īsti nezināju pie kura gala ķerties. Lēnām es apguvu, kakatra zieda zvīņa jānoplēš, jāiemērc sviestā un jānoēd apmēram 10tā daļa no tās pamatnes. Ar zobiem noskrāpētās zvīņas izrādījās garšīgas, bet daudz ko ēst tur nebija. Es tiku iedrošināta, ka ar katru nākamo zvīņu ēdamā paliks aiozvien vairāk - šis esot vienīgais dārzenis, ko jo tālāk ēd, jo labāk.
Tā arī bija. Ar katru nākamo zvīņu es iemācījos daudz efektīvāk noskrāpēt ēdamo daļu. Tikai viena piektā daļa no artišoka ir ēdama, bet tas tiešām ir tā vērts. Es mērcēju zvīņas sviestiņā un izbaudīju ļoti vērtīgo augu ar labu devu tauku, kas vērtīgumu padarīja visai neitrālu, bet garšoja lieliski. 
Mana puķe lēnām kļuva mazāka un ēdamā palika aizvien vairāk. Es priecājos, ka esmu apguvusi vēl viena dārzeņa/zieda lietošanu uzturā un noteikti zinu, ka pie iespējas priecāšos šo atkārtot. Pārdomas izraisīja ēdamā apjoms, kas diez ko liels nevarēja būt un tomēr lēnā procesa dēļ radīja iespaidu par pamatīgu maltīti. 
Uz beigām jau varēja ēst apmēram pusi no katras zvīņas, bet tās bija tik nelielas, ka bija jāēd pa vairākām. Kad no manas puķes tika norauta pēdējā zvīņa, skatam pavērās skaisti saritināts dadža zieds. Smalkās ziedlapiņas bija cietas un šķiedrainas un, lai tiktu pie pašas labākās daļas, bija tās jādabū prom. Te palīgā nāca karote, ar ko no zieda pamatnes visas ziedlapiņas tīri viegli nāca nost.
Apēsto zvīņu kaudze bija izaugusi kā kalns un arī smalkās ziedlapiņas nu stāvēja kaudzē. Neēdamā pārpalikuma apjoms, bija krietni lielāks par pašiem artišokiem, bet nu bija laiks pašam labākajam.
Kāta galā esošā zieda pamatne bija ēdama pilnībā. Es to atdalīju no rūgtā un šķiedrainā kāta un ķēros klāt. Bija patīkami mutē dabūt mazliet vairāk par pāris krikšiem ēdamā un pamatne bija patiešām kraukšķīga. Mazliet prasījās pēc pipariem, bet artišoka brīnums nu bija atklāts. Lieliskais ēdamais dadzis man vairs neizraisīs aizdomīgu skatu pamanot to veikala plauktā un tad, ja kāds man to pasniegs, es vismaz zināšu, ko ar šo lielo ziedu darīt.

6 komentāri:

  1. Sirsnīgs paldies! Es izaudzēju šos ziedus dārzā un nespēju saprast ko ar tiem darīt tālāk - novārīju sāls ūdenī un sapratu, ka tas garšo pēc kartupeļu mizām...
    Tagad vismaz zināšu ko ar to darīt.

    Laima

    AtbildētDzēst
  2. Man viens iedāvinātais stāvēja vāzē līdz drusku paplauka violētais vidus un pēc tam sakalta. Diezin ko varētu darīt ar kaltētu artišoku?

    AtbildētDzēst
  3. ...super!.., tagad zinu, kas tas par eksotu, kas arī sausā veidā mani priecē augšējā plauktā..., nekas, ka apputējis... :)

    AtbildētDzēst
  4. ........uraaaaaaaaaa!!!!!!! man izdevaaaaaaaaaas komentaaaaaaaaars!!!!!!!....

    ...priecājos, piekļūstot tuvāk autoram...!!!

    AtbildētDzēst
  5. man prieks ka izdevaas komentaars.. citaadi jau nevareeju sagaidiit! :) uraaaa!

    AtbildētDzēst
  6. jeeee muuu psss drrrrrrr šoks ņam ņam ņam

    AtbildētDzēst