pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

Kriketa varā

Austrālija kā viena no britu kolonijām daudzas lietas ieguvusi tieši no Lielbritānijas. Vispirmām kārtām ēdiens, kas nu jau pamatīgi ietekmējies no Āzijas virtuves. Tālāk noteikti seko sporta spēles, no kurām daudzas spēlē TIKAI Lielbritānijā, Austrālijā, Amerikā, Jaunzēlandē, Indijā, Dienvidāfrikā un citās bijušajās britu kolonijās. Starp šīm spēlēm noteikti minams regbijs jeb Austrāļu futbols, krikets un netbols. Tieši šobrīd Indijā notiek Sadraudzības valstu sporta spēles (Commonwealth Games), kas līdzinās gandrīz vai britu koloniju olimpiādei, tiesa par to zina arī tikai valstis, kas spēlēs sacenšās. Starp daudzajiem populārajiem sporta veidiem, protams, notiek sacensības arī netbolā, kriketā un regbijā.


Netbols tiek saukts par meiteņu basketbolu un no malas izskatās patiešām komiski - divas septiņ-meiteņu komandas garā un šaurā laukumā mēģina volejbola bumbu iedabūt basketbola grozā. Šo nu gan aiz pilnīga intereses trūkuma tā arī kārtīgi noskatījusies neesmu. Manā kontā vienīgi regbija spēle dzīvajā un stadionā, bet turp es devos nevis kā uz sporta, bet gan uz kultūras pasākumu. Nepietiek ar to, ka sporta ziņās dominē regbijs jeb austrāļu futbols, arī pārējie dīvainie sporta veidi gūst lielu uzmanību. 

Viena no slavenajām spēlēm ir krikets - tradicionāli britu spēle ar miljons noteikumiem, ko skatītājs no malas diez vai sapratīs. Bet austrāļi saprot un spēlē to piknikos parka zālājā, vai pulcējas amatieru komandās reizi nedēļā. 
Par to, cik svarīga šī spēle ir Austrālijā, liecina sporta veikali. Tur atrodamais kriketa stends, manuprāt ir lielāks kā jebkurai sporta spēlei veltītais Latvijā. Kriketa nūjas vien aizņem plauktu apmēram piecu metru garumā. Tās sakārtas rindās, dažādās krāsās un dažādu firmu ražotas. 
Dīvainas formas nūjas ir gatavotas no koka un visai smagas. Tās kā izrādās ražo arī slavenas sporta preču firmas, piemēram PUMA. Es gan pieļauju, ka profesionāļi izvēlas galvenokārt kriketa rīku ražotāju produktus, piemēram "Kookaburra". 
Nūjas ir viena no būtiskajām spēles sastāvdaļām un, protams, tām ir milzum daudz variantu. Atšķiras svars, tā nevar būt pārāk smaga, jo grūti vēzēt, un arī ne pārāk viegla, piemēram, nūjas ar korķa slāni ir pat aizliegtas, jo ātrāk vēzējas un bumbiņa labāk no tām atlec. Nūjas rokturi salīdzina ar tenisa raketes rokturi, bet pašas nūjas izmēri ir ļoti ierobežoti, tā var būt tikai 10 centimetrus plata, gandrīz metru gara un mazliet smagāka par kilogramu. Svarīgs arī koks, no kura tās gatavotas (visbiežāk kāda no vītola sugām), turklāt pēc iegādes nūja spēlei vēl pamatīgi jāsagatavo. 
Tajā pašā kriketa stendā var nopirkt rīkus, kas šai operācijai nepieciešami - īpašu nūju ar bumbiņu galā. Ar to tad dauza kriketa nūju, kamēr vien spēks un šo procesu dēvē par nūjas cietināšanu. Ja kriketa spēlētājam nav vēlmes dauzīšanas procesu veikt pašam, tad par ievērojamu naudu nopērkams arī  īpašs elektronisks nūjas cietinātājs, kas atgādina miniatūru atskaldāmo āmuru ar galā piestiprinātyu kriketa bumbiņu. Ja nūja nav cietināta, tad tā jau pirmajā sadursmē ar bumbiņu var saplaisāt, arī virsmas raupjums šādi dauzot mainās, tādējādi radot labāku atsitienu.
Tālāk seko kriketa bumbiņas, arī ļoti īpaša spēles sastāvdaļa, - tās ir ap 23 centimetrus apkārtmērā, mazliet vairāk kā 150 gramus smagas, ar sarkanu ādu apvilktas no korķa gatavotas bumbas, kuru raksturīgā pazīme ir baltas šuves visapkārt. Tās pēc sitiena ar kriketa nūju var lidot pat ar 90 km/h ātrumu un tieši bīstamības dēļ arī kriketā ieviesa aizsargpolsterus un ķiveres.
Krikets man mazliet atgādina beisbolu, bet ticu, ka kriketa vai beisbola fani par šo salīdzinājumu nebūtu sajūsmā. Un tomēr abās spēlēs kāds met bumbu, kāds cits to cenšas atsist ar nūju, un tālāk notiek vēl kaut kāda skriešana, ķeršana un punktu ieskaitīšana, kas nekādu skaidrību pagaidām vēl man nerada. Tie, kas grib savu sitienu atsrādāt mājās, var iegūt mehānisku bumbiņas metēju - īpašu ierīci kura pēc laika izmet pasmago bumbu gaisā, lai tad pats to varētu atsist. 
Britu tradicionālā un uz ļoti daudziem noteikumiem balstītā spēle ir sarežģīta, arī angļu ikdienas valodā kriketa termini tiek lietoti ar pavisam ikdienišķu nozīmi. Kriketa nespēlētāji šos izteicienus diez vai sapratīs un arī pašu spēli uztvert būs visai grūti. No tiem, kas mēģinājuši šajā spēlē iedziļināties neesmu dzirdējusi labas atsauksmes. Un pat kriketa  komentētāji garas, lēnas un ar lielām pauzēm pilnas radio pārraides noslēgumā teikuši, ka "visinteresantākais šajā spēlē ir tas, ka zāle joprojām ir zaļa".

2 komentāri:

  1. Patiesi apbrīnojami jauka spēle, ja iespējams pamanīt,ka ir arī zāle

    AtbildētDzēst
  2. "regbijs jeb Austrāļu futbols" - WTF????? Kas tev ar izglītību?

    AtbildētDzēst